Latvijas Biškopības biedrība ir nominējusi 2020. gada konkursa "Gada biškopis" laureātus. "Gada biškopis ražošanā 2020" – Voclavs Jonkus no Aizputes, "Gada jaunais biškopis" – Artis Brūvers no Ādažiem, "Gada sakoptākā bišu drava" – Sintija Ilzjāne no Alūksnes novada ZS "Igaunīši", bet nominācija "Gada biškopis sabiedrībā" tiek piešķirta biškopim Andrejam Briedim, kas saimnieko mūsu novadā – Mētrienas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā "Priežukalns".
Kā vēsta Latvijas Biškopības biedrības (LBB) konkursa organizatori, pandēmija šogad ieviesusi korekcijas arī konkursa "Gada biškopis" norisē. Biškopji salīdzinoši mazaktīvi izvirzījuši kandidātus nominācijām, jo laikam jau distancēšanās latviešu dravniekus padarījusi vēl savrupākus un noslēgtākus katru savā saimniecībā.
Laureātus paziņoja pagājušā gada nogalē. Parasti konkursa rezultāti tika paziņoti tradicionālajā gada ballē. Arī to nācās atlikt visiem zināma iemesla – valstī noteiktās ārkārtējās situācijas – dēļ, jo "Covid-19" epidemioloģiskā situācija un veselība ir pirmajā vietā. Tādēļ 2020. gada konkursa "Gada biškopis" laureātu vārdi ir publicēti ar apsolījumu, ka tradicionālo laureātu balvu – vēsturisko stropu – pasniegs 2021. gada biškopju vasaras saietā. Arī biškopji cer, ka pavasarī un vasarā viltīgais vīruss atkāpsies.
Ar biškopja Andreja Brieža saimniekošanas pieredzi "Stars" iepazīstināja lasītājus pagājušā gada rudenī. "Priežukalns" ir bioloģiskā zemnieku saimniecība, kas atrodas unikālā vietā – Teiču dabas rezervāta malā. Dabas rezervātā atrodas Latvijas lielākais purvs, kura platība ir apmēram 19 779 ha, turklāt šo purvu praktiski nav skārusi cilvēka darbība. Tiesa gan, purva augi ir specifiski un nespēj bites nodrošināt ar bagātu ienesumu visas sezonas garumā, tādēļ Andreja dravas atrodas arī citur Madonas novadā. Trīs novietnes atrodas starp Mētrienu un Ļaudonu Beļavas pusē, viena – Jāņukalnā. "Priežukalna" saimnieks aprūpē ap 70 bišu saimju, bet agrāk ganāmpulks ir bijis arī divreiz lielāks. Viņš sevi dēvē par bišu ganu, arī pauž viedokli, ka saimju skaits ir relatīvs un pavasarī skaitīšana turpinās no jauna.
Andrejs Briedis saņem nomināciju "Gada biškopis sabiedrībā", jo ir sabiedrībā plaši pazīstams sabiedriskais darbinieks, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs.
Andrejs Briedis ir mācījies Ogres Meža tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur studējis ekonomiku. Darba gaitas uzsācis Latvijas Lauku konsultāciju centrā kā ekonomikas konsultants, vēlāk darbojies par starptautisko projektu vadītāju, lielākoties strādājot projektos, kas saistīti ar vides un lauksaimniecības mijiedarbību. Latvijas Dabas fondā darbojas kopš 2012. gada, un kopš 2014. gada viņš ir Latvijas Dabas fonda padomes loceklis. Savukārt par Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāju Andrejs kļuvis 2020. gada maijā, bet kopā ar Latvijas Dabas fondu ir jau desmit gadu kā lauksaimniecības eksperts. Tāpēc pašlaik viņa ikdiena ir tāda, ka vienu dienu darbs ir Teiču rezervāta pievārtē, nākamajā – tikšanās tiešsaistes diskusijā ar Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāru.
Andrejs Briedis aktīvi darbojies, skaidrojot sabiedrībai bioloģiskās saimniekošanas principus, iestājies par ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību Latvijā. Tagad, kad Andrejs Briedis ir kļuvis par Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāju, darbības lauks ir paplašinājies. Jaunais Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis norāda: – Uzņemoties padomes priekšsēdētāja pienākumus, kolēģus brīdināju, ka viņiem nāksies samierināties ar to, ka sezonas laikā mana prioritāte būs saimniecības darbi. Līdz ar to nevar teikt, ka ir notikušas kādas būtiskas izmaiņas ikdienas dzīvē. Līdz šim man fondā vairāk nācās darboties ar jautājumiem, kas skar lauksaimniecības un dabas mijiedarbību, tagad jāskatās plašāk. Nākamajos gados redzēsim, vai politiķu solījumiem par "zaļāku nākotni" sekos arī reāla rīcība – būs apzinātas Latvijas dabas vērtības, un noslēgsies kārtējā Kopējās lauksaimniecības politikas reforma. Līdzšinējā saimniekošana, kad svarīgākais ir bijis hektārs, tonna un kubikmetrs, ir nākusi par labu dažiem, taču mūsu kopējā vērtība – daba – ir palikusi zaudētājos. Rūpēsimies, lai Latvijas Dabas fonds ir gan politiķu, gan sabiedrības "zaļā sirdsapziņa", un radīsim un rādīsim piemērus, kā saimniekošanu var apvienot ar dabas vērtību saudzēšanu un atjaunošanu.
Plašākai sabiedrībai viņa vārds noteikti saistās ar pesticīdiem un bitēm, jo viņš jau daudzus gadus ir viens no Latvijā redzamākajiem ekspertiem, kurš aktīvi skaidro un stāsta, kā pesticīdi kaitē cilvēkiem un dabai un kāpēc to izmantošanu vajadzētu nozīmīgi ierobežot. Andrejs Briedis, būdams arī lauksaimniecības politikas eksperts, analizē lauksaimniecības politiku, veido atzinumus, piedalās vietējās un starptautiskās sanāksmēs, lai Latvijā un Eiropā veidotu videi un dabai draudzīgu lauksaimniecību.
Par pesticīdiem, vidi un lauksaimniecību Andrejs nerunā tikai no biroja Rīgā, un viņa darbs noris ne tikai pie datora un dokumentiem. Lielu daļu laika sezonā Andrejs pavada savā bišu dravā "Priežukalns" Teiču purva pievārtē Mētrienas pagastā. Kā bioloģiskās saimniecības biškopim ir svarīgi saglabāt bioloģisko sertifikātu.
Uz "nekurienes malu", kā saimniecību "Priežukalns" Mētrienas pagasta "Uzkalnos" dēvē jaunākais no Andreja trim dēliem, ģimene pārcēlās pirms desmit gadiem, atstājot dzimto Rīgu kā mītni laikam ārpus bišu sezonas.
Andrejs Briedis mājaslapā www.priezukalns.lv atgādina, kā kādā vasaras dienā notikusi pirmā sastapšanās ar bitēm: – Toreiz es par bitēm neko daudz nezināju un jāsaka arī, ka šodien nekas nav daudz mainījies, jo "par bitēm nekad neko nevar zināt…". Taču jau toreiz bija skaidrs, ka no bitēm man nav bail un ka darbošanās ar tām man sagādā prieku. 2008. gadā es kļuvu par zemnieku saimniecības "Priežukalns" saimnieku.
Produkcijas klāsts katram biškopim ir citādāks, un "Priežukalna" medus burciņas ar dažādiem medus maisījumiem vēl pirms pandēmijas laika rīkotajos tirdziņos atklāja savu pārsteigumu. – Medus garša ir unikāla katrai kārei, saimei un dravai. Arī dažādos laikos izsviestajam medum būs cita garša. Uz katras medus burciņas etiķetes var atrast informāciju par to, kad medus ir izsviests – šī informācija ietverta partijas numerācijā. "Priežukalna" dravās pirmais medus, ko parasti iegūst maija beigās vai jūnija sākumā, garšas ziņā ir vismaigākais. Tuvojoties rudenim, medus garša kļūst intensīvāka un tā krāsa – tumšāka. Noņemot pēdējo medu no dravām Teiču purva krastos, medus sviedē citiem medus veidiem piejaucas arī pavisam nedaudz viršu ziedu medus, kas svaigā medū izskatās kā mazi želejas gabaliņi. "Priežukalna" medus netiek sildīts, un šķidrs tas ir tikai pāris mēnešu pēc izsviešanas – pēc tam tas būs ieguvis agregātstāvokli, kas raksturīgs gandrīz visiem Latvijā iegūtajiem medus veidiem – tas būs palicis ciets – sakristalizējies.
Kā realizē produkciju? Andrejs pastāsta: – Tiesa, daļa no tirdziņiem, kurus parasti apmeklējam gada nogalē, nestrādāja. Taču ne visi. Piemēram, Kalnciema kvartāla tirgus pārcēlās uz Āgenskalna tirgu, un tirgošanās turpinājās. Tirgus braukšana gada nogalē pat bija biežāka nekā citus gadus. Gada pirmajā pusē un vasarā gan uz tirgiem braucām retāk – daļa tirgu bija atcelta. Šogad pirmo medu sviedām salīdzinoši vēlāk kā citus gadus. Parasti pirmais medus bija jau uz Brīvdabas muzeja gadatirgu jūnija pirmās nedēļas nogalē, šogad – tikai jūlija vidū.
15.01.2021.