Egļu astoņzobu mizgrauzis ir neliela (4-7 mm) vabole, kas barojas un attīstās galvenokārt parastajās eglēs. Pašlaik pēc nodarītā kaitējuma apjomiem mizgrauzis ievērojami ir izplatījies Eiropā, sasniedzot pat epidēmijas apmērus.
Mizgrauži milzu apjomos ir savairojušies Vācijas ziemeļos. Neveicot savlaicīgu ierobežojošo darbību, mizgraužu populācija ir sprādzienveidīgi pieaugusi nekontrolējamā apjomā. Mizgrauži ievērojami izplatījušies arī Latvijā. Tie pamatā savairojas novājinātās egļu audzēs, piemēram, Madonas apkaimē un Lubānā – egļu audzēs, kuras skāruši 2017.-2018. gada plūdi. Ieteikums meža īpašniekiem apsekot savus meža īpašumus un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar meža speciālistiem par riskiem un aizsardzības pasākumiem pret egļu astoņzobu mizgrauzi. Ņemot vērā iespējamo mizgraužu masveida savairošanās risku, Zemkopības ministrijā tiek izstrādāts rīcības plāns egļu audžu aizsardzībai pret mizgrauzi. Visa egļu audžu aizsardzība tiek plānota, sākot no 1. aprīļa, balstoties uz visnelabvēlīgāko mizgrauža attīstības scenāriju.
Kur savairojas mizgrauži?
Mizgrauži parasti savairojas vēja gāztās vai novājinātās augošās eglēs vai nemizotos baļķos ar diametru virs 12 cm. Vaboles barojas ar augošām eglēm, kas vecākas par 40 gadiem. Egļu astoņzobu mizgrauži parasti savairojas visā egles stumbra garumā. Savairošanos labvēlīgi sekmē ilgstošs sausums un karstums, visvairāk – vējgāzes, taču zem mizas vislielākais kāpuru blīvums ir tieši noēnotākajās stumbra daļās. Mizgraužu savairošanos var noteikt pēc koksnes miltiem ap izskrejām skarto koku stumbru pakājē. Latvijā tiem sekmīgi attīstās divas paaudzes. Pārziemojušo vaboļu lidošana sākas aprīļa otrajā pusē, maija sākumā, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra jau sāk pārsniegt 10 grādu atzīmi. Ja risks ir būtisks mežaudzei, tad, plānojot jebkādu saimniekošanu, jāņem vērā, ka egļu astoņzobu mizgrauzis spēj vienā piegājienā nolidot 49 km attālumu un lielākā tā ietekme ir tieši 500 m lielā rādiusā ap novājināto, nogāzto koku.
Egļu mežaudžu aizsardzībai no 1. aprīļa līdz 1. septembrim
Ieteicams necirst egļu audzes, kas vecākas par 50 gadiem, izņemot gadījumus, kad egļu audzes ir kompaktas un izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 metriem no citām pieaugušām egļu audzēm. Nav pieļaujama skuju koku ciršana, kas atrodas tuvāk par 100 metriem no pieaugušām egļu audzēm, ja vien tajās netiek izvietoti feromonu slazdi. Mizgraužu ķeršanai izmanto arī slazdus ar sintētisko feromonu, kas izdala smaržu un pievilina mizgraužu vaboles. Cirsmās izvietotie feromonu slazdi palīdz samazināt vaboļu skaitu, ja to noteiktais daudzums ir mazs vai vidējs. Cirsmā tos drīkst izvietot ne tuvāk par 40 m no tuvākās meža sienas vai egļu, priežu audzes, ja tāda ir, jo mizgrauzis var skart arī tās un savairoties. Slazdi jāiztukšo regulāri. Šobrīd slazdi un feromoni mizgraužu ķeršanai nav reģistrēti izmantošanai Valsts augu aizsardzības dienestā. Līdz ar to varētu būt problēmas slazdu izmantošanai privātajos mežos. Vēl viena metode, ko praksē mēdz lietot, ir ķeramkoku izmantošana. Tiek nogāztas lielas 3-5 egles un atstātas mizgraužu pievilināšanai. Tie laikus jāizved no meža. Tomēr var gadīties apstākļi, kuru dēļ var aizkavēties izvešana, līdz ar to mizgrauzis paspēj savairoties un izlidot no ķeramkokiem, nodarot daudzkārt lielāku kaitējumu turpat augošajās audzēs. Naudas izteiksmē feromonu slazdi maksā krietni lētāk un ir ar augstāku pievilināšanas efektivitāti. Tipiskākie mizgraužu dabiskie ienaidnieki ir plēsīgie kukaiņi, piemēram, īsspārņi un skudrulīši. Dabā šo organismu fons ir ļoti mazs, tāpēc to ietekme uz mizgraužu skaita samazināšanos ir salīdzinoši
niecīga.
19.05.2020.