Aronas pagasta zemnieks Juris Miezājs pirms divpdsmit trīs-
padsmit gadiem dzīvojis Kurzemes pusē, Tukuma rajona Matkulē, strādājis vietējā lielsaimniecībā. Pats bijis fermu brigadieris, bet sieva Rasma – zootehniķe. Aronas pagasta "Rapši" piederējuši tēva brālēnam, tā kā viņš pats tur nesaimniekojis, piedāvājis šo iespēju Jura Miezāja ģimenei.
Pirms divpadsmit gadiem reģistrēta zemnieku saimniecība "Rapši". Aronas pagasta lauku attīstības speciāliste Rudīte Prikule saka, ka Miezāji savā zemnieku saimniecībā strādā prasmīgi un pārdomāti. Aicinot Juri Miezāju dalīties pieredzē, kas iegūta divpadsmit gadu veiksmīgā saimniekošanā, pa mobilo telefonu sazvanīju viņu Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālās iestādes Madonas nodaļā. Tāpēc pirmais jautājums nebija ilgi jādomā.
– Ko tad jūs šodien darījāt Valsts ieņēmumu dienestā?
– Šajā iestādē zemniekiem ir pietiekami daudz darāmā. Skaidrs, ka visi jautājumi jānokārto laikus un precīzi, tad arī domstarpību nebūs. Varu vien atzīmēt, ka Madonas nodaļā strādā labi un atsaucīgi darbinieki, viņiem var paprasīt padomu, ja nepieciešams. Vismaz man ar Valsts ieņēmumu dienestu, no kā baidās daudzi zemnieki, nekādu pārpratumu nav bijis.
Šoreiz Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzu pārskatu par sociālajiem maksājumiem. Tie jānokārto katru mēnesi, bet reizi ceturksnī jāiesniedz atskaite Valsts ieņēmumu dienestā. Tāda ir kārtība, un būtībā tā mani, zemnieku, apmierina.
– Jūsu zemnieku saimniecība reģistrēta pirms divpadsmit gadiem. Kāds bija pats sākums, kad atnācāt saimniekot "Rapšos"?
– Pats mana tēva brālēna piedāvājums jau bija patīkams. Vilināja arī iespēja pašam kļūt par savas zemes saimnieku. Tagad, atceroties to laiku, jāatzīst, ka tā bija liela uzdrīkstēšanās. Būtībā te nekā vairāk par māju nosaukumu nebija. Paugurainie lauki bija pamatīgi aizauguši ar krūmiem. Kāds bija dedzinājis kūlu, uguns piekļuvusi kūtij, un viss, kas bijis no koka, nodedzis. Rēgojās vien mūri. Vārdu sakot, "Rapšos" mūs sagaidīja pilnīga postaža. Viss bija jāsāk no jauna. Sapratu, ka būs grūti, bet ka tik ļoti, to nevarēju paredzēt. Ja nu bijām pieņēmuši lēmumu saimniekot "Rapšos", tad arī sākām strādāt, attīrījām laukus no aizaugumiem. Pamazām uzcēlām jaunu kūti. Sākumā mums bija tikai divas govis. Toreiz laikam pats vieglākais bija nokārtot dokumentus un saņemt saimniecības īpašuma tiesības.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 12.04.2008.
Autore: GUNĀRS ZEMZARS
OĻĢERTA SKUJAS foto