Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Darina aitas vilnas spilvenus un segas

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 26.06.2017.

Darina aitas vilnas spilvenus un segas
Burtu lielums

15. jūnijā Ļaudonā svinīgi tika atklāta SIA "Zelta Sproga" darbnīca, kad valdes locekle Liene Cera-Kronberga saņēma ziedus, apsveikumus un laba vēlējumus turpmākajam darbam.

Lienei šis ir nozīmīgs gads, jo šogad februārī tika reģistrēts uzņēmums "Zelta Sproga". Madonas novada pašvaldības biznesa ideju konkursā "Madona var labāk!" tika iesniegts idejas pieteikums un vienlaikus arī pirmie SIA "Zelta Sproga" produkcijas paraugi, lai komisijai būtu priekšstats par darbības virzienu. Tika saņemts atbalsts, par piešķirto finansējumu iegādātas šujmašīnas, iekārtas, lai varētu šūt aitas vilnas izstrādājumus – spilvenus, segas, jostas mugurai ar vilnas pildījumu. Vēlāk Ļaudonas pagasta pārvalde piešķīra arī telpas kultūras nama ēkas otrajā stāvā, kur izvietojusies uzņēmuma "Zelta Sproga" darbnīca. Jaunā uzņēmuma īpašniece ir iestājusies Madonas biznesa inkubatorā, kur var gūt padomu, papildināt zināšanas semināros, saņemt atbalstu, piedaloties tirgos, kā arī mājas lapas izveidošanā.
– Viss sanāca likumsakarīgi. Lauku saimniecība Ļaudonas pagastā ir gandrīz četrus gadus. Turam aitas, patlaban ir ap 80 ‘Latvijas tumšgalvju', kas mitinās vecā kolhoza laika fermā, kura pašu spēkiem ir atjaunota. Zeme tiek nomāta. Pirms gada LAD apstiprināts projekts mazo saimniecību atbalstam, par piešķirto finansējumu ir iegādāts traktors, siena prese, būs arī pļaujmašīna. Gaļu realizējam kautuvē Zaubē (SIA "Sidrabjērs"), bet vilna tagad noder spilvenu un segu pildījumam. Cērpot aitas, paliek vilna, kuru daudzi nenovērtē un neizmanto. Es to vedu uz Sunākstes vilnas pārstrādes cehu, kur no aitu kažoka vilnas iegūstu filcu. Uzskatu, ka aitas vilna ir zelta vērta, tāpēc arī uzņēmumam izvēlēts nosaukums "Zelta Sproga". Vilna elpo, vasarā aitas vilna nekarsē, ziemā – silda, tai ir arī ārstnieciskās īpašības. Esmu iecerējusi aitas vilnas pildījumu papildināt ar alpakas vilnas un angoras truša kažoka pildījumu. Top arī preču zīme "bē-bē" un zīmols (aitiņa). Pirmos audumus iegādājos Polijā, bet tagad – veikalā "Elīze", – atklāj Liene Cera-Kronberga.
Pēc profesijas viņa ir floriste, nav mācījusies šūšanas kursos, bet pirms 20 gadiem savam pirmdzimtajam dēlam uzšuva bērna pūriņu. Tagad, kad jāšuj spilveni un segas, gultas komplekti, Liene atceras, ar kādu prieku un aizrautību šuvusi saviem bērniem, un nav nekā sarežģīta, bet ir jāpadomā, kā to labāk darīt, lai būtu gan praktiski, gan skaisti. Daudz labu padomu, ieteikumu un konsultāciju sniegusi vietējā šuvēja Lidija ar 20 gadu pieredzi.
Liene Cera-Kronberga nedaudz ieskicē savu dzīvesstāstu: – Esmu dzimusi valmieriete, dzīvoju Valmierā, bet mana mamma ir no šīs puses, dzimusi, uzaugusi Ļaudonā, pēc 8. klases aizgājusi uz Valmieru, tur arī ieprecējusies.
Arī mūsu ģimeni labāka darba meklējumi ir aizveduši uz ārzemēm. Gandrīz septiņus gadus esmu nostrādājusi Anglijā. Braucot abiem ar vīru peļņā uz Angliju, bērnus atvedu pie omes (Gaida Cera), atstājām arī aitas. Kaut gan nebija viegli, viņa izturēja, jo ir lauku cilvēks, kādreiz turēja govis. Pēc septiņiem gadiem sapratu, ka vairs negribu strādāt un dzīvot ārzemēs. Vilka uz mājām, jo pietrūka Latvijas, īgno latviešu; laikam sirdī tomēr esmu savas zemes patriote, jo gribējās mājās dzirdēt savu dzimto valodu, nevis dzīvot ar svešo valodu. Pirmais bērnu komplekts, ko uzšuvu, gan tika aizsūtīts uz Angliju – brāļadēla meitai. Tā sanācis, ka daudzi draugi, radi un paziņas ir projām ārzemēs, jo ar minimālo algu šeit izdzīvot ir ļoti grūti.
Mūsu dēli jau ir lieli – Agris tikko absolvējis Smiltenes tehnikumu, iegūstot celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa specialitāti, jaunākais dēls Artūrs mācās programmēšanu Jēkabpils Agrobiznesa koledžā. Vīrs Dzintars strādā SIA "Signāls" Lazdonā.
Ģimene apmetusies vecā mājā Kalnājos, kas celta aizpagājušajā gadsimtā, taču tā vēl nav īpašumā, un lielāki ieguldījumi var būt tikai pēc īpašumtiesību sakārtošanas.
Lauku saimniecībā Liene Cera-Kronberga saskata attīstības iespējas. – Ja nebūtu aitu, nezinu, vai aitu vilnu pirktu. Gribējās kaut ko savu, ekoloģisku. Apmeklēju LLKC kursus Jelgavā, Ozolniekos – "Lauksaimniecības pamati", Jēkabpilī mācījos kursu "Bioloģiskā lauksaimniecība". Esam izvēlējušies bioloģiskās saimniekošanas metodes, šogad mums būs sertificēta bioloģiskā saimniecība. Esam visa dabiskā piekritēji, tāpēc arī ir dabiskās aitas vilnas spilveni un segas.

27.06.2017.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px