Ja cilvēki dara to, kas vislabāk padodas un patīk, tad viņi ir laimīgi. Tā apgalvo arī Iveta un Viktors Laškovi, kas 36 gadus nodarbojas gan ar stādu, gan ar savu mīļāko puķu – liliju, mārtiņrožu, dāliju u. c. – audzēšanu.
Patlaban siltumnīcās priecē krizantēmas, joprojām skaisti zied dālijas, bet miķelītes vēl tikai sāk raisīt ziedus, jo laikam vasaras karstuma vilnis tos piebremzēja.
Laškovu ģimene sāka audzēt stādus un puķes Madonā, bet pirms 26 gadiem, iegādājoties Mārcienas pagastā lauku mājas "Dārziņi", radās iespēja dārzkopību un puķu audzēšanu paplašināt. 6,4 ha zemes ir puķu audzētājam pietiekami liela platība, kur izvērsties.
– Stādu un ziedu audzēšana ir mūsu izvēlētais virziens, jo pašiem liekas, ka tas vislabāk sanāk. Pavasarī no sēkliņas izaudzējam stādus. Cilvēki jau pamanījuši, ka mums ir dažādas puķes, ne tikai mārtiņrozes, lilijas. Savam priekam vien tik daudz neaudzētu, bet cilvēki jau zina, ko piedāvājam, un arī tirdziņos izvēlas mūsu puķes, liliju sīpolus, dāliju gumus, mārtiņrožu stādus u.c.
Kā tas ir – audzēt puķes, kas priecē ne tikai pašus, bet arī tos, kas tās iegādājas? – jautāju saimniecei Ivetai Laškovai. Viņa atbild: – Ar puķēm ir vieglāk nekā ar ko citu. Tāpēc jau mums nav dzīvnieku. Arī neesi piesiets pie mājām un vari aizbraukt uz pāris dienām prom, ko nevarētu, ja turētu dzīvniekus. Puķes uzreiz parāda, ko tās vēlas, kas tām kaiš, un pārsvarā tām ir jāiedod padzerties, kārtīgi jāsalaista, jo zeme ir atbilstīgi sagatavota – auglīga. Kādreiz pirmsākumos pat bija grūtāk izaudzēt. Kas tad tagad par problēmām – kūdra un kompleksie mēslojumi ir pieejami tik lielā izvēlē, ka atliek vien izvēlēties piemērotāko.
Saimniece atzīst, ka, lai gan ir liela pieredze, katrs gads puķu audzētājiem ir citādāks: – Kad vasarā uznāca tropiskais karstums, bija pat dienas, kad gaisa temperatūra sasniedza plus 35 grādus, puķēm bija cīņa par izdzīvošanu – zeme burtiski karst, saknes deg, ūdens iztvaiko. Grēdās stādītajām vēl tik traki nebija, bet tām, kas podos, lapas palika gaišas – tumšie podi, kas salikti uz melna agrotīkla, burtiski cepās. Kaut puķes salaistītas, pieej klāt, pieliec roku – pods ir karsts. Tomēr pārcieta svelmi.
Viktors Laškovs dalās novērojumā, ka visi rudens ziedi šoruden turpina ziedēt kā aizkavēti, jo citus gadus visas puķes uzziedēja agrāk.
– Izaudzēt ir viena lieta, bet kur to visu likt – otra, – atgādina "Dārziņu" saimnieks. – Braucam uz tirdziņiem, kur jau klienti mūs sameklē, jo zina, ko piedāvājam.
Pārrunājot tirgus tradīcijas, atzinīgi tiek novērtēti ne tikai Kartupeļu svētki Madonā, bet arī Ābolu gadatirgus Dobelē u. c. Arī citās pilsētās jau klienti gaida savus pasūtījumus.
Kā papildina Iveta Laškova, realizācijai audzē tās puķes, kas cilvēkiem patīk, ko stāda pie mājas. Izrādās, ka daudziem vajag, un visi kaut ko vēlas iestādīt savā dārzā, piemēram, liliju sīpolus, un rudenī tie jau ir iztirgoti. Lai arī krizantēmu audzētāju ir daudz, katram tomēr ir savi pircēji.
– Neesmu ne kolekcionārs, ne selekcionārs, – uzskatā dalās Viktors Laškovs, stāstot, ka puķu audzēšana ir hobijs un ir zināšanas, kā arī gadiem krāta pieredze. – Izmēģināt jau var daudz ko, bet tikai reizi gadā. (Smaida.)
"Dārziņu" puķu saimniecībā stāda pārbaudītas šķirnes, kas patīk pašiem.
– Lai arī ir pieredze, mēs vēl daudz mācāmies. Ja nav visu moderno tehnoloģiju, laistīšanas iekārtu ar kompjūteriem, kas nosaka vajadzīgos parametrus, atliek tikai strādāt un apēst pudu sāls. Iespēju izglītoties ir daudz – var lasīt grāmatas, meklēt padomus internetā, uzdot neskaidros jautājumus speciālistiem, bet to, ko var iemācīties no savām kļūdām, nedod pat vislielākā augstskola. Esam izgājuši cauri daudzām audzēšanas apstākļu niansēm, arī atsijājam nevajadzīgo, ne jau visas šķirnes iedzīvojas. Ja mūsu siltumnīcā kāda šķirne neuzvedas tā, kā mums gribētos, vai laikā neuzplaukst, vai rāda niķus, tās sūtām prom trūdu kaudzē. Paņēmām, nepatika, dabai atdevām. Piemēram, pavairojam tās krizantēmas, kas ir skaistas, izturīgas, – stāsta "Dārziņu" saimniece.
Uz vaicājumu, vai tad, kad beigsies dārza darbi, būs kāds neliels sprīdis laika arī atpūtai, Iveta Laškova atbild: – Viss jau ir skaidrs – līdz Mārtiņiem ir jātiek galā, zeme ir jāsakopj. Pēc tam mazliet pašiem par sevi ir jāpadomā. Pauze ir novembrī, decembrī un nedaudz janvārī.
Viktors gan smaidot piebilst, ka tad jau sāksies jauna sēja: – Atraitnītes sēj jau novembrī. Papriku, ledenītes, begonijas sēj janvārī. Nedaudz jau būs laika pafilosofēt. Jāplāno gan – jau tagad. Visas sēklas, ko sēsim un audzēsim nākamajā gadā, jau tiek pasūtītas. Arī jaunstādi, jo firmām ir jābūt skaidrībai, kādi pasūtījumi jānodrošina, un tie jāsagatavo.
Laškovu ģimene ar darbiem tiek galā saviem spēkiem un par kustību trūkumu nesūdzas.
Lauku mājās un īpaši vasarā patīk arī bērniem un mazbērniem. Elīnas ģimenē aug divas meitas – Amanda un Endija, Edmunda ģimenē divi dēli – Adrians un Armands. "Dārziņu" piedāvājumu palīdz popularizēt sociālajos tīklos meita Elīna, Edmunds daudz palīdz laukos praktisko darbu veikšanā.
Kā atzīst Laškovi, neviens strādnieks nestrādās ar tādu atdevi, kā paši.
08.10.2021.