Jau aptuveni gadu Aronas pilskalna teritorijā notiek aktīva rosība, teritorijas apsaimniekotājs Lauris Galiņš iecerējis šeit izveidot aktīvās atpūtas tūrisma vietu. Apvienojot šīs vietas vēsturiskās un dabas bagātības ar mūsdienu iespējām un piedāvājumu, teritorija veidojas par interesantu pieturas punktu ceļotājiem.
Ainaviski izteiksmīgais vēlā dzelzs laikmeta pilskalns atrodas Madonas-Pļaviņu šosejas malā, tieši pie Sauleskalna ciema robežas. Savulaik tas saukts par Pilskalnu vai Gultas kalnu, tagadējo nosaukumu ieguvis pirms aptuveni 30 gadiem, blakus esošās Aronas upītes dēļ.
Pilskalns slejas 16 m augstumā, un tas izveidojies četrstūra formā. Arheoloģiskie izrakumi pašā pilskalnā nav veikti, bet izrakumi netālu no tā liecina, ka cilvēki te dzīvojuši jau 11. un 12. gadsimtā. Aizgājušās paaudzes ļaudis bija pilnīgi pārliecināti, ka stāvo kalnu ar cepurēm sanesuši karavīri.
Savs uzskats par to ir Laurim Galiņam: – Ja ticēt teikām un nostāstiem, tad 90% Latvijas pilskalnu ir sanesti ar cepurēm, tai skaitā arī Aronas pilskalns. Bet dabā var redzēt, ka tam apkārt bijuši cilvēku veidoti nostiprinājumi, lai uzpludinātu ūdeni. Tādējādi kalns arī izskalojies, bet pati augša noplacināta, pielīdzināta ar cilvēku staigāšanu, darbošanos.
Viņš veicis pats savu izpētes darbu, aplūkojot pieejamos vēsturiskos materiālus, fotogrāfijas, arī ģeotelpiskos teritorijas foto, kā arī ilgas stundas dabā izstaigājot apkārtni. Tādā veidā uziets un jaunatklāts Ledavots, kurā ūdens glabājas jau kopš Leduslaikmeta.
– Ledavots sākas kalna augšā, uz leju ir novadīta caurule, kritums ir ap 11 metriem. Ledavotu atklāju, vienkārši staigājot, pētot apkārtni. Te vienmēr bija mitrs, bija redzams liels, vecs baļķis. To novelkot nost, atklājās, ka avots ar šo baļķi ir aizbāzts. Iesūtot koksnes paraugu gadskārtu analīzei, ar augstu varbūtību tika secināts, ka gadskārta, kas veidojusies koka mūža pēdējā veģetācijas sezonā, datējama ar 1406. gadu. No vēstures zināms, ka tajā laikā latgaļi vienojās ar Rīgas arhibīskapu, ka visa Vidzeme pāriet viņa īpašumā. Tāpēc cilvēki no šejienes pārcēlās un promejot, iespējams, to baļķi arī iebāza – lai citiem avota ūdens netiktu, – stāsta Lauris Galiņš.
Pilskalna teritorijā atrodas vēl vismaz divi avoti-strauti. Tiem nosaukuma nav, un Lauris šīs ūdenstilpes cenšas atklāt, attīrīt; viens no strautiem novadīts arī uz Aronas pilskalna piekāji un plūst akā, bet, kamēr tam nav veikta ūdens analīze, apmeklētājiem šo ūdeni dzert nav ieteicams.
Tomēr tas viss liecina par pilskalna dabas bagātībām, kas vēl neatklātas. Kā uzsver Lauris Galiņš, arī kalnu grēda šeit ir ievērojama, vien grūti saskatāma, jo apaugusi ar kokiem, veģetāciju. Viņš turpina: – Apkārt Aronas pilskalnam, manā skatījumā, ir vēl kalni, kam raksturīgas pilskalna iezīmes. Tie ir vēl augstāki nekā Aronas pilskalns; uz viena no šiem pauguriem atrodas Brencēnu senkapi, tad ir Siliņas kalns. Kopumā tie ir astoņi kalni, tāda kā pilskalnu grēda. Te bijis vienots masīvs, tecējis milzīgs strauts, ne tāds kā mūsdienās. 50. gados tika sarakti meliorācijas grāvji, līdz ar to strauta apjoms samazinājies vismaz desmitkārtīgi. Šim strautam kritums ir 12,5 metri, no tā veidojas tāda kā ūdenskrituma kaskāde, kas šobrīd diemžēl skatam nav atklāta, jo visu aizsedz krūmi, kas jāiztīra. Esmu šo gravu izstaigājis, skats tiešām būtu iespaidīgs, ja to varētu iztīrīt, bet ar tehniku iekšā tur netikt.
Jau šobrīd teritorijā ir iekārtota atpūtas zona, kuras labiekārtošanā Lauris Galiņš ar palīgiem regulāri turpina strādāt. Uz Aronas pilskalnu ir ievilkta elektrība, līdz Jāņiem šeit plānots neliels atklāšanas pasākums. Uz galvenās uzejas uz kalnu ir uzliktas rezonanses šūpoles – tas nozīmē, ka šūpina nevis tas, kurš sēž iekšā, bet gan blakusstāvošais. – Jāšūpina kā baznīcas zvans, – nosmej Lauris.
Pilskalna piekājē ir izrakts dīķis zonā, kur padomju laikā atradās karjers, ap to salikti soliņi atpūtniekiem. Dīķī ūdens ietek no abiem avotiem, kas novadīti no kalna. Kā jau minēts, apmeklētājiem ir brīvi pieejams Ledavota izcilās kvalitātes ūdens, par ko saņemts arī laboratorisks atzinums.
– Pilskalna piekājē plānots ierīkot telšu vietas, rīkot tematiskos tirdziņus reizi mēnesī, piemēram, antikvariāta tirgu, dzīvnieciņu tirgu. Tāpat vēlos izveidot nevis bērnu laukumiņu, bet izzinošas spēles, piemēram, te būs triece, lupa cilvēka augumā, caur kuru pavēršot saules staru, varēs uzvārīt tējkannā ūdeni. Gribu parādīt arī, kas ir Hērona ūdenskritums – visādas tādas lietas, kas saistītas ar zinātni, fiziku. Plānā ir ierīkot sargu būdiņu no zariem, kā arī laukumu māksliniekiem, kuri strādā ar lielizmēra materiāliem, piemēram, izgatavo skulptūras no akmens un tamlīdzīgi, – Aronas pilskalna apkārtni ar laiku tikai pilnveidot apņēmības pilns ir Lauris Galiņš.
18.05.2018.