Pēc Eiropas Parlamenta deputātes un lauksaimniecības komitejas pārstāves Sandras Kalnietes iniciatīvas Eiroparlamentā ir sagatavots likumdošanas priekšlikums. Tas paredz, ka Baltijas valstu zemniekiem nākamajā Eiropas Savienības budžetā ir jāsaņem vismaz tikpat lieli tiešmaksājumi kā Rumānijas zemniekiem, turklāt sākot jau ar 2014. gadu.
Jau ir zināms, ka šodien Eiropas Parlaments plenārsēdē balsos par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu, lai oficiāli varētu uzsākt sarunas ar Eiropas Padomi un Komisiju. Sandras Kalnietes sagatavotais grozījums paredz, ka Baltijas valstīm lauksaimniecības politikā vēl tiktu piešķirti 500 miljoni eiro papildus tam, par ko jau iepriekš vienojušies dalībvalstu vadītāji. Latvijas zemniekiem papildus paredzēti 263 miljoni eiro. Saistībā ar šo priekšlikumu pagājušajā nedēļā bija iespēja apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē un tikties ar Sandru Kalnieti.
Kauja turpinās, izmanto manevra iespējas
Ievadā deputāte minēja, ka drīz būs 10 gadu kopš Latvijas iestāšanās ES, un nav neviena lēmuma, kur Latvija nebūtu piedalījusies. Cits jautājums – cik lielas ir manevra iespējas. – Tāpat kā mums, katrai dalībvalstij ir savas intereses, un kompromiss ir kaut kur pa vidu. Neviens nevar būt pilnīgs zaudētājs un pilnīgs uzvarētājs, – norādīja Sandra Kalniete. Viņa skaidroja, kādas funkcijas veic Eiropas Komisija, Padome un Eiropas Parlaments (EP). EP ir vistuvāk valdības funkcijām (kā tas ir Latvijas Saeimā). Eiropadome ir starpvaldību sadarbības orgāns. Lai izlemtu par KLP reformu, ar likumdošanas priekšlikumu nāk Komisija, tā tas ir daudzos jautājumos.
2011. gada oktobrī EK nāca klajā ar Latvijai interesējošo punktu – piedāvāja 2020. gadā 52% no Eiropas valstu vidējā tiešmaksājumu atbalsta līmeņa. Tā bija pamatlīnija, no kuras lauksaimniecības organizācijām, arī Sandrai Kalnietei kā Eiropas Parlamenta deputātei un lauksaimniecības komitejas pārstāvei sākās lielā kauja.
– Var teikt, ka jau esam ieguvuši daudz, bet neviens neiegūst visu. Parlamentā par KLP rakstījām vairākus ziņojumus, kur izdevās pacelt tiešmaksājumu līmeni no 52% uz 65%, nevis 2020. gadā, bet 2017. gadā, kas jau izskatījās labāk. Baltijas zemniekiem papildus pielikām 10 miljonus, salīdzinot ar to, ko ierosināja EK. Padome piedāvāja gandrīz 80% jeb 196 eiro par ha 2019. gadā…
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 13.03.2013.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
Foto no EP deputātu arhīva