Drīz jau būs pagājusi puse no augļu un dārzeņu uzglabāšanas perioda. Nu jau vairākus gadus pēc kārtas uzglabāšanas laikā aktuālākais ir nevis noliktavu siltināšana, lai nodrošinātu pozitīvas gaisa temperatūras, bet, taisni otrādi, kā nodrošināt to, lai gaisa temperatūras būtu tuvāk nullei.
Ventilēšana ir nepieciešama, lai glabātavā uzturētu nemainīgu režīmu kā no gaisa temperatūras, tā relatīvā mitruma viedokļa. Ventilācija ir tas process, kas iedarbojas kā uz vienu, tā otru.
Lielākajai daļai sakņaugu un kāpostaugu (te pieder arī zaļumi, aromātiskie augi, puravi un dažādi salāti) ir vajadzīgs auksts un mitrs uzglabāšanas režīms. Tā ir gaisa temperatūra ap 0 līdz +1oC, ne vairāk, un 90-100% relatīvais gaisa mitrums. Ventilēšanai šajā gadījumā ir jānodrošina šie parametri. Automātiskajās sistēmās tas ir vienkārši, jo, uzstādot vajadzīgos parametrus, sistēma automātiski jauks gaisu tādās attiecībās, lai nodrošinātu vajadzīgo temperatūru un mitrumu. Ja tādu iekārtu nav, tad pareizākais ir veikt kārtējo ventilēšanu, izmantojot apkārtējās vides apstākļus, kad tie pilnībā atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem. Atceramies, ka pareizākais ventilāciju ir veidot tā, lai gaiss tiktu atsūkts no telpas un iekšā ieplūstu svaigs un mitrs gaiss. Atsūcot gaisu, no telpas tiks izvadīts elpošanas rezultātā radies siltums un mitrums. Starp citu, ja glabātavā sāk paaugstināties gaisa temperatūra un sakņu sabērumā parādās mitras vietas, tas skaidri norāda, kur ir sākusies sakņu bojāšanās. Perēklis ir noteikti jālikvidē un produkcija jāpāršķiro. Tikai pēc tam var atgriezties pie parastā ventilēšanas cikla. Ventilē uz īsu brīdi 30-40 minūtes katru vai katru otro dienu. Ja vidēji uz vienu tonnu sakņu vajag 50-60 m3 svaiga gaisa, viegli ir sarēķināt, ka 100 t burkānu ventilēšanai, vajadzēs 5000-6000 m3 gaisa. Ja ventilatoru summārā ražība ir 10 000 m3/h, tad nepieciešamais gaisa daudzums caurplūdīs sabērumam 30 minūšu laikā. Aukstā laikā būs nepieciešama gaisa piesildīšana. Maksimālā starpība starp iekšas un āra gaisu ventilējot drīkst būt tikai 2oC robežās. Līdzīgi uzglabāšanas režīmi ir āboliem un bumbieriem.
Otrajā dārzeņu grupā ietilpst sīpoli un ķiploki. Tiem vajag tikpat aukstu, bet tikai sausu gaisu, kur gaisa relatīvais mitrums ir tikai 65-75. Tādēļ pareizāk būtu sīpolus ventilēt tajos brīžos, kad piesalst, jo tad gaiss kļūst sausāks, bet atbilstošo gaisa temperatūru var iegūt, izmantojot sildītājus. Pārējā laikā izmanto vietējo cirkulāciju, svaigu gaisu piejaucot tikai 10-20% apmērā. Rūpīgi jāseko līdzi gaisa temperatūrai, jo izmaiņas var liecināt par bojājumiem.
Vairāk ir jāizmanto iespējas uzglabāt produkciju konteineros, kastēs un tīkla maisos.
8.01.2021.