Katru pavasari, tikko sākas augļkoku stādīšanas laiks, daudzi, kam ir zeme un dārzs, izvēlas iegādāties ābelītes, saldos ķiršus, plūmes, arī upenes, ērkšķogas, avenes un citus stādus. Vienkārši nevar paiet garām plašajam piedāvājumam, neko nenopērkot.
Katru gadu, sākoties pavasarim, ar plašu sortimentu tirgos piedalās arī Kalsnavas pagasta ZS "Rāvijas". Augļkociņus var iegādāties arī turpat saimniecībā, bet pavasara tirgošanās Madonā – tā jau ir tradīcija.
Pagājušās nedēļas nogalē, ikmēneša stādu tirgū Madonā, Saieta laukumā, sastopot ZS "Rāvijas" saimnieku Aigaru Avotiņu, jautāju: – Kā augļkociņi pārdzīvojuši ziemu?
– Šī ziema bija silta, kociņi pārziemoja labi, pumpuri plaukst, viss notiek. Vispār beidzamās ziemas nekādas aukstās nav bijušas. Arī pret zaķiem esam nodrošinājušies – tam kalpo sēta. Tiem, kam sētas nav, ir jāsedz, jo zaķiem garšo jaunu augļkociņu miziņa. Protams, var piesegt vienu, divus, desmit augļkociņus, bet, līdzko tie ir vairumā, katrs saimnieks nonāk pie tā, lai augļudārzam būtu sēta, – vērojumos dalījās jaunais dārznieks. Viņaprāt, pats labākais stādīšanas laiks ir tieši tagad, kamēr kociņiem vēl nav saplaukušas lapas. – Ja kāds dārzā vēlas ko stādīt no jauna vai atjaunot, ir jāplāno jau laikus, arī šķirnes jāizvēlas. Augļkociņu tirdzniecības laiks ir tik īss, tāpat arī stādīšanas laiks, kad visiem plānotie darbi ir jāpaspēj laikā. Uz tirgu pārsvarā vedam kailsakņus, ko saimnieki tūlīt iestāda paliekošā vietā. Ikviens stādiņš ir dzīvs, par to katrs pats var pārliecināties. Ja stādu iestāda podā īsi pirms pārdošanas, tad pircējs nevar novērtēt saknes.
Aigars ZS "Rāvijas" strādā kopā ar ģimeni, bet uz tirgiem vairāk iznāk doties pašam. – No mūsu ģimenes lielākie speciālisti dārzkopībā un augļkociņu audzēšanā ir tēvs Leons Varslavāns un māte Herta Avotiņa, no viņiem mācāmies. Ir jābūt dārznieka dotībām, lai kas izaugtu un nestu augļus, arī ir jāpatīk tas, ko dari. Bet dārzkopība, augļkoku stādu audzēšana ir visa mūsu ģimenes lieta, tas ir mūsu darbs. Paši audzējam un pārbaudām daudzas šķirnes, zinām, ko pavairojam, jo citus mātesaugus neizmantojam, kā vien no sava dārza.
Uz jautājumu par to, vai stādaudzētavas "Rāvijas" attīstībā īstenoti arī kādi projekti, Aigars Avotiņš atbildēja: – Visu, ko uzlabojam, darām par saviem līdzekļiem, arī dārzam sētu uzlikām. Iztiekam bez Eiropas naudas, jo projektu īstenotājiem pretī tiek prasītas saistības. Nav jau tā, ka naudu iedod un viss – strādā. Vispirms ir jāiegulda savi līdzekļi, seko atskaites, uzraudzība. Mēs taču nevaram zināt, kas būs nākotnē.
Tirgū informācijā par "Rāviju" sortimentu bija rakstīts arī augums, vai izvēlas maza, vidēja vai liela auguma augļkociņus. Tas ir svarīgi, jo ir pircēji, kas vēlas lielus kokus, ir tādi, kas grib nelielus. Piemēram, "Rāvijās" audzētos saldos ķiršus, kas potēti uz maza auguma potcelma, parasti strauji izpērk, jo to augums nebūs lielāks par trim metriem. Aigars Avotiņš labprāt arī konsultē ikvienu, kas jautā, cik dziļi zemē ir jāiestāda, kā zari ir jāapgriež. Piemēram, pērkot rudens avenes, viņš atgādina, ka rudenī visi zari ir jāapgriež, citādi nākamajā gadā neražos.
Izvaicāts par šķirņu izvēli, Aigars Avotiņš komentēja: – Mājās ir liela izvēle, bet uz tirgu varam atvest pa 3-4 stādiem no katras šķirnes. Piemēram, stādaudzētavā ir ap 40 ābeļu šķirņu, bet tirgū – pieprasītākās no vasaras, rudens un ziemas šķirnēm. Nekad arī nevar paredzēt, vai vairāk izvēlēsies vasaras šķirnes vai tādas, ko var uzglabāt. Parasti visvairāk pērk rudens šķirnes. Saldo ābolu mīļotājiem patiks vasaras āboli ‘Konfetnoje' un vecais labais ‘Cukuriņš', bet no rudens ābelēm – ‘Kovaļenkovskoje' ‘Tīna'.
Ieskatoties šķirņu sarakstā, ieraudzīju arī ābeli ‘Stars', kas dod palielus, sarkanus ābolus, kurus piemērotos apstākļos var uzglabāt līdz pavasarim. Labu rudens un ziemas šķirņu, kas labi glabājas, ir tik daudz – ‘Rubin', ‘Alwa', ‘Belorusskaja Maļinovaja', ‘Auksis', ‘Tīna'… Daudzi prasa, lai iedod tādu ābeli, kam būs lieli, sarkani āboli, par šķirni gan jau izlasīšot auga pasē. No bumbierēm visos dārzos rekomendē audzēt ‘Moskovskaja', ‘Pepi' – ļoti ražīgas, maza auguma šķirnes, kas ražo katru gadu. Laikus novāktie bumbieri labi garšo.
Par to, kāda "Rāvijās" bija ābolu raža, Aigars stāstīja, ka ir divas problēmas – niecīga raža vai pārāk liela, kad visiem ir, un nezini, kur likt ābolus. Pērn bija liela raža.
– Madonā no rudens puses āboli nav aktuāli. Tie kļūst pieprasīti tikai pēc jaunā gada. Pašu izaudzēti āboli ir vērtīgi, jo tie nav migloti, tāpēc ir ekoloģiski tīri. Bet, ja stāda lielu ābeļdārzu, ir jāzina, kur ražu liks. Tāpēc arī iesaka ziemas šķirnes, ko var uzglabāt noliktavās, realizēt līdz pavasarim.
Lai būtu papildu sortiments, tirgū ZS "Rāvijas" piedāvā arī krūmmelleņu stādus, ko ņem no Vestienas pagasta ZS "Jāņkalni".
Vai augļkoku stādu audzēšanu var uzskatīt par biznesu? "Rāviju" saimnieks dalījās atziņā: – Tā ir aizraušanās, un katram saimniekam, kam ir zeme, ar kaut ko ir jāaizraujas. Lai būtu bizness, jābūt lielai peļņai. Lai augļkoku stādu audzēšana kļūtu par biznesu, jāstrādā lielos apjomos, jābūt arī labai realizācijai. Arī komercdārzu stādīšanai kociņus nepasūta lielā skaitā, jo ābolus nav kur likt, jau no Eiropas valstīm Latvijā par lētu naudu ieved augļus. Vietējie savu ražu nespēj realizēt. Protams, var gatavot kaltētus ābolus, sidru, bet atkal – jāzina, kur produkciju liks. Esam sapratuši, ka jāaudzē tik, cik paši var realizēt.
12.04.2017.