Cesvainietis Andris Rozītis savā zemnieku saimniecībā "Krastnieki", kas atrodas Sarkaņu pagasta Aizkujā, izvēlējies nodarboties ar zirgkopību. Viņš ir savācis uzmanības vērtu zirglietu kolekciju, un bijušajā kluba zālē jau veidojas neliels privāts muzejs. Izrādās, ne tikai dažādiem "lūžņiem", arī zirgiem tiek dota otrā dzīve.
Kad bijušajā šķirnes lopu audzētavā "Cesvaine" likvidēja zirgus, Andris Rozītis bija no tiem, kas zirgus iegādājās ne jau tāpēc, lai aizvestu uz gaļas kombinātu (tāds liktenis tiem defektu dēļ bija nolemts), bet lai turētu savā saimniecībā. Pirms tam viņš bija strādājis par treneri jātnieku sportā, jo Cesvainē bija gan zirgi, gan jātnieku sporta sekcija. Andrim albumos sakrāts daudz fotogrāfiju no tiem laikiem, kad viņš trenējis interesentus jātnieku sportā.
Andris atklāj, ka attiecības ar zirgiem veidojušās ne jau kopš bērnības, bet dzīves laikā pamazām vien. Pirmais zirgs bijis tāds, ko dod sportistiem lēkšanai pāri šķēršļiem. Lai tiktu ātrāk uz priekšu, zirgs bijis jāskubina ar pātagu, bet Andrim tas nav paticis. Sapratis, ka viņš nav tāds bezemociju jātnieks, kuram rūp tikai rezultāts. Arī ar jātnieku sportu viņš vairs nenodarbojas, bet zirgkopība izvēlēta kā saimniekošanas nozare, kas ir sirdij tuva.
– No "Cesvaines" ar toreizējā direktora Jāņa Kārkliņa pretimnākšanu gan par pajām, gan par naudu sapirku zirgus, kam bija dažādi defekti. Citādi tos aizvestu pārstrādei uz gaļas kombinātu, bet pie manis zirgi atkopās, ķēves deva labus pēcnācējus. No klibajiem, stīvajiem zirgiem man jau ir izveidojies ganāmpulks, kas ir ievērības cienīgs, – tiekoties pastāsta Andris. Visvairāk zināšanu un iemaņu darbā ar zirgiem ir devis Cesvaines zirgkopības pamatlicējs Gunārs Kornets, kas ir bijis labākais skolotājs.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 28.08.2013.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto