Jāatzīst, ka doma tikties ar bijušo baņķieri Jāni Šmeisu radās pirms vairākiem mēnešiem, kad nejauši uzzināju, ka visus šos gadus, kopš aiziešanas no darba bankā, viņš ir pievērsies ne tikai nekustamo īpašumu apsaimniekošanai, bet arī iegādājies īpašumu Ļaudonā un 2009. gadā uzsācis vīngliemežu audzēšanu. Taču šo ieceri izdevās īstenot šonedēļ, kad ar Jāni Šmeisu tikāmies pirmdien redakcijā.
Jāņa Šmeisa dzimtā puse ir Cesvaine, tādēļ sarunas sākumā jautāju, kāpēc īpašuma iegādei izvēlējies tieši Ļaudonu.
– Tie, kas mani pazīst, zina, ka mani vilina ūdeņi. Aiviekstes upe tagadējai dzīvesvietai ir ļoti tuvu. Turklāt savulaik esmu dzīvojis un strādājis Ļaudonā. Pazīstama vieta, pazīstami cilvēki, te pēc saspringtas darba dienas varu lieliski relaksēties, atpūsties un ķert zivis. Lielākais loms, ko pagājušajā gadā izdevās noķert, ir 10,8 kg smaga karpa. Arī līdakas Aiviekstē nav retums, bet to populācija diemžēl ar katru gadu samazinās.
Šobrīd strādāju vairs tikai vienā firmā, bet bija laiks, kad darbojos trijās un Latgales reģionā pārstāvēju īpašniekus kā nekustamā īpašuma apsaimniekotājs četros lielveikalos – Madonā, Daugavpilī un Jēkabpilī (divos).
– Kāpēc izvēlējies vīngliemežu audzēšanu? Kā vispār radās doma kaut ko tādu darīt Ļaudonā, kur izsenis ir audzētas tradicionālās lauksaimniecības kultūras – kartupeļi, labība – un kur arī lopkopība ir bijusi cieņā?
– Kad aizgāju no darba bankā, vienu gadu atpūtos, pēc tam sāku strādāt, un visu laiku domāju – kādai nodarbei vēl varētu pievērsties? Tas bija 2009. gadā, kad izstrādājām un uzsākām realizēt projektu par vīngliemežu audzēšanu. Sākumā to darījām divatā, bet tagad esmu palicis viens. Taču, neraugoties uz to, vīngliemežus turpināšu audzēt. Tas pārāk lielu darbu neprasa, un to var paveikt arī viens pats.
Viens no vīngliemežu audzēšanas plusiem ir tas, ka arī zemes daudz nevajag, it īpaši sākumā, kad mums konsultanti rekomendēja izmantot tā saucamo intensīvo audzēšanu – maza platība, intensīva barošana. Labus rezultātus, izmantojot intensīvo audzēšanas paņēmienu, var sasniegt Zemgalē, Kurzemē, protams, arī tādās Eiropas valstīs kā Francija, Vācija, bet ne Vidzemē un Madonas reģionā, kur ir daudz bargākas ziemas. Klimatiskie apstākļi lielā mērā ir tie, kas nosaka, cik veiksmīga izrādīsies vīngliemežu audzēšana.
Starp citu, vīngliemeži Ļaudonā ir sastopami arī parkā, un to tur ir diezgan daudz. Tas bija viens no faktoriem, kas palīdzēja izšķirties par labu šai nodarbei. Nodomāju – ja jau te to ir tik daudz brīvā dabā, kāpēc lai tos neizdotos izaudzēt arī speciālā audzētavā?
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 13.12.2013.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto