Varakļānu novada Murmastienes pagasta z/s "Pļaviņas" saimnieks Tālivaldis Sprūdžs, kam savā amatā jau 40 gadu pieredze, uzskata, ka Latvijas medus ir atzīts kā viens no garšīgākajiem pasaulē.
Šis medus gads nav tik dāsns
Biškopjiem šogad medus ievākums ir mazāks, nekā cerēts, sākoties pavasarim. Tomēr par pieprasījumu pēc medus nevar sūdzēties, jo medus cenas Madonā nav mainījušās. No "Pļaviņās" ievāktā medus puse jau ir realizēta, līdz pavasarim tā var pat pietrūkt. – Medus ienesumu ietekmēja laika apstākļi – lietus un vēsais laiks pirms Jāņiem. Bites nevarēja savākt aveņu ziedu nektāru, jo lija lietus. Tad sekoja jūlijs ar lielo karstumu. Ziedi bija, bet nektāra – nekāda. Saimniecībā 5 ha auga bišu amoliņš, 4 ha – facēlija, un tas, ka bija iesēti nektāraugi, atmaksājās. Rudenī bites devās vākt viršu medu uz Teiču dabas rezervāta purvu, – tie bišu lidojuma ceļi reizēm ir neizdibināmi, – par sava bišu ganāmpulka darbību interesanti stāsta biškopis Tālivaldis Sprūdžs. Medu cilvēki novērtē tā dziedniecisko īpašību dēļ, bet, ja kāds uzskata, ka biškopja amats ir viegls, lai pamēģina padarboties ap bišu stropiem pats.
Burciņās – dažādu ziedu nektāra kokteilis
– Esat nogaršojuši kādu no ārzemēm atvestu medu? Salīdzinot ar mūsējo, importa medus garšo tā nedaudz sintētiski. Izņemot rapša medu, kas ir ar specifisku smaržu, visi citi ir ļoti iecienīti. No pavasara ziedu medus vairs nekas nav palicis pāri. Uz etiķetēm pārsvarā rakstu "Dažādu ziedu medus", jo nevar jau nodalīt, kuros ziedos bites ir ganījušās. Pēc garšas gan bitenieki var noteikt, kas par medu ir burciņā. Piemēram, ja pļavu ziedu medum ir klāt bišu amoliņš, tas ir maigs un saldens. Pļavu ziedu medum uz rudens pusi ir klāt viršu medus, tas ir arī tumšāks. Īsts medus sacukurojas, vien griķu medus sabiezē, bet necukurojas, – vērtē biškopis Tālivaldis Sprūdžs.
"Pļaviņu" medus burciņas šoruden ir noformētas ar jaunām, tipogrāfijā "Madonas poligrāfists" nodrukātajām etiķetēm, kur lasāms arī biškopja vārds.
Murmastienes z/s "Pļaviņas" medus ir nopērkams Madonā, veikalā "Lauku labumi", arī z/s "Jaunkalēji" maizes veikalā „Kukulītis".
Z/s "Pļaviņas" Murmastienes pagastā ir ap 40 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Sēj un audzē nektāraugus, savām vajadzībām – graudaugus (šogad gan graudi bija sīki). Tomēr rudenī iesētie ziemāji sadīguši labi un atkal dod cerību nākamajam gadam.
Vecbebru tehnikuma pirmā izlaiduma audzēknis
Tālivaldis Sprūdžs, stāstot par bitenieka gaitu sākumu, atceras:
– 1969. gadā sāku strādāt padomju saimniecībā "Liezēre", kur tiku norīkots darbā pēc Vecbebru tehnikuma beigšanas. Esmu Vecbebru biškopības kursa pirmā izlaiduma audzēknis. Toreiz jau visi jaunie iesāka strādāt ar norīkojumiem. Palūdzu nosūtījumu uz Madonas rajonu, un mani norīkoja Gaida Krasta, jo Liezērē vajadzēja biškopības speciālistu. Pēc tam nācās dienēt armijā. Kad 1972. gadā atgriezos mājās, sāku strādāt par biškopi toreizējā saimniecībā "Varakļāni". Kad likvidējās kolektīvās saimniecības, nevienu bišu saimi es nedabūju. Pats tēva mājās "Pļaviņas" ieaudzēju 5 bišu saimes, ar ko arī sāku. Saimniecībā jau tolaik attīstījām piena un gaļas lopkopību, slaucām 15 govju. Tagad vairs palikušas tikai divas piena devējas, ko atstājām savas ģimenes iztikas vajadzībām.
Vai ar to, ko saražo bites, laukos var iztikt?
– Daudzi laukos uzskata, ka biškopji ir biezie. Cilvēki jau nezina, cik jānoskaita par cukuru, cik maksā inventārs, cik naudas jāpatērē degvielas iegādei, transportam, braucot uz tirgiem. Lai tiktu pie naudas, ir jākustas, – secina bitenieks. Par PVD prasībām biškopis saka: – Grūtāk bija sākumā, kad domāju, kā daudzās prasības izpildīt. Tagad jau ir viss sakārtots. Dravas mājā patlaban tiek veikts kapitālais remonts. Saimniecība kopš pagājušā gada īsteno arī ES projektu "Daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija", kur 5 gadu laikā ir jāpanāk saimniecības attīstība.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 02.10.2010.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto