Pirms Jāņiem, apsekojot vasarāju laukus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti atzīst, ka būtisku ietekmi uz ražas potenciālu atstājis atšķirīgais siltuma un mitruma nodrošinājums reģionos.
Augu attīstību ietekmēja vēsais maijs, kas bija vēsākais šajā gadsimtā, nokrišņi, arī salnas. Laiks bija lietains, daudzviet maijā pārsniegtas nokrišņu daudzuma normas, Madonas pusē pat trīskārt. Arī jūnijs ir nokrišņiem bagāts.
Vasarāju graudaugiem Vidzemes un Latgales reģionos ekstremāli lielais mitrums rada gaisa trūkumu augu saknēm, tāpēc augi dzeltē, nenotiek optimāla auga barības vielu uzņemšana un krītas iespējamais ražas potenciāls. Pārmitrie lauki liedz veikt augu kopšanas darbus, līdz ar to nezāles netiek ierobežotas, tās konkurē pēc barības vielām ar kultūraugiem. Attīstās augu slimības, kviešos galvenokārt lapu pelēkplankumainība un dzeltenplankumainība, bet miežos – tīklplankumainība. Latvijas austrumu daļā pēc nokrišņiem ūdens krājās uz laukiem un zemākajās ieplakās. Ilgstošo lietavu dēļ applūdušās platības nav apsētas vai apstādītas, kā arī iesētie zirņi un pupas daļā ir sapuvusi mitrumā vai sēkla izskalota. Vasaras rapsis pārmitrajos laukos izstīdz, un mitrums traucē ierobežot kaitēkļus. Lielā daļā platību kukurūza iesēta vēlākā sējas termiņā nokrišņu dēļ. Pārmitrās lauku ieplakās kukurūzas sēklas ir aizgājušas bojā, citur augu attīstības stadija ir 2-3 lapas, kas ir zems rādītājs, salīdzinot ar citiem gadiem, un vieš bažas par optimālas biomasas iegūšanu. Lauka pupu un zirņu attīstība ir ļoti atšķirīga, laikus iesētās pupas jau sasniegušas ziedēšanas stadiju, bet vēlu sētajām ir 3-4 lapu pāri. Savukārt griķi tikko sadīguši, gaisa trūkuma dēļ augu krāsa ir mainījusies, bet citviet šobrīd pēc lauku apžūšanas tie tiek sēti. Pārliecīgi lielā mitruma dēļ nav apsēta daļa lauku ar vasarājiem.
Kurzemes reģionā optimāli mitruma apstākļi augu attīstībai bija dienvidu un ziemeļdaļā, pārējā daļā lauki bija pārmitri un vietām dzeltē.
Zemgalē, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, bija optimāli mitruma apstākļi un vasarājus varēja agri iesēt, tie labi attīstījās, varēja labi izmantot augu barības vielas. Biežie nokrišņi veicināja graudaugos miltrasas attīstību. Lauka pupas un zirņi ir laikus iesēti un šobrīd ir ziedēšanas stadijā. Kukurūzas attīstību aukstais laiks ir nedaudz piebremzējis, bet ražas potenciāls ir labāks nekā citos reģionos.
Jūnijā veiktie vasarāju apsekojumi liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība varētu būt 3,5 t/ha; auzām – 2,9 t/ha, vasaras miežiem – 3 t/ha, vasaras rapsim- 1,2 t/ha, griķiem – 0,8 t/ha, lauka pupām – 3,3, zirņiem – 3, kukurūzas zaļmasai – 24 t/ha.
27.06.2025.