Piecu kilometru attālumā no Ērgļiem, zaļa meža ielokā, mājvietu radusi Īena un Džoannas Storiju saimniecība „Griezītes". Lai gan angļu pāris dzīvo Ērgļos, ikdiena paiet, aktīvi apsaimniekojot un apstrādājot savu 12,9 ha lielo zemesgabalu. Šeit tiek izaudzēta gan ekoloģiska pārtika pašu galdam, gan graudaugi un siens; kā nekā jāpabaro ievērojams pulks lopiņu – 8 alpakas, 3 aitas un ap 20 vistu.
Dzimto Angliju Storiju pāris pameta pirms 13 gadiem, kādu laiku padzīvojot Dānijā, tad Amerikā. Taču kopš 2008. gada viņi ir apmetušies Ērgļos, šeit arī uzsākot, kā paši smej, savu eksperimentu – alpaku audzēšanu.
Alpakas ir pieradināti kamieļu dzimtas zālēdāji, un mūsdienās alpaku vilnas šķiedras ir vissiltākais, smalkākais, kā arī visekskluzīvākais materiāls visā pasaulē. Tam piemīt kašmira mīkstums, tas ir vieglāks par aitu vilnu, turklāt tā saglabā tās pašas ārstnieciskās īpašības, kā citu kamieļveidīgo dzīvnieku vilna. Dzīvnieciņos ir arī interesanti noraudzīties – raksturā tie ir mierīgi un viegli prognozējami, vislabāk jūtas barā. Turklāt alpakas var viegli iemācīt sekot saimniekam, izpildīt komandas.
Sāk ar trim alpakām
Visas šīs priekšrocības novērtē arī Īens un Džoanna Storiji, kas pastāsta, kā izlēmuši sākt audzēt alpakas: – Austrālijā apciemojām meitu un kādā veikaliņā ieraudzījām no alpaku vilnas gatavotus apģērbus. Džoanna bija sajūsmā par materiāla kvalitāti, tāpēc apciemojām arī alpaku saimniecību. Tā bija mūsu pirmā iepazīšanās ar alpakām. Tie ir brīnišķīgi dzīvnieki, kurus uzreiz iemīļojām. Nolēmām riskēt un eksperimenta veidā kļūt par alpaku audzētājiem. Pirms trim gadiem, jūlijā, no audzētāja Zviedrijā nopirkām trīs tēviņus – Tellusu, Herkulesu un Turbjonu. Vēlējāmies kastrētus alpaku puišus, jo tie ir lētāki. Spriedām, ja mūsu eksperiments neizdosies, vismaz nezaudēsim daudz naudas. Īpašniekam bija tikai divi kastrēti puikas, bet trešo nekastrēto tēviņu nopirkām par tādu pašu cenu. Sākumā uztraucāmies par ziemu – kā alpakas to pārcietīs, vai pietiks siena? Oktobrī un novembrī dzīvnieki padrebinājās, bet, sākoties ziemai, uzaudzēja lielāku vilnu un ziemu pārcieta bez problēmām. Kā nekā alpaku dzimtene ir augstie Andu kalni Dienvidamerikā, kur arī mēdz būt stiprs sals, zema zāles kvalitāte, tāpēc alpakas ir izturīgi dzīvnieki, ar spēcīgu gremošanas sistēmu. Latvijas apstākļos ziemā alpakām nepieciešama vien nojume, kūtiņa, kur patverties.
Nākamajā vasarā „Griezītēs" nonāca arī trīs alpaku meitenes, no tām Estella un Sniegpulkstenīte jau bija gaidībās. Īens Storijs turpina: – Arī šīs alpakas dabūjām lētāk, jo tās nav pašas jaunākās. Vidēji alpakas dzīvo 20-25 gadus; mūsu alpaku vidū ir Veronika jeb Old Lady (Vecā Lēdija. – Aut.), kam ir 18 gadu. Liels bija mūsu pārsteigums, kad šī tieviņā alpaka -25 grādu salā pagājušā gada janvārī piedzemdēja mazuli, kaut nemaz nenojautām, ka viņa ir gaidībās. Diemžēl pēc nedēļas mazulis nomira, jo bija piedzimis ļoti vārgs. Pavasarī piedzima Agnese, taču otrai alpaku mammai mazulis dzemdību komplikāciju dēļ piedzima nedzīvs. Arī šogad vienu alpaku mazuli zaudējām, vienu ieguvām – piedzima Brencis, viņam ir 2 mēneši. Jāteic, ka šo trīs gadu laikā ir gājis kā pa kalniem. Protams, visvieglāk būtu bijis, ja mēs būtu sākuši ar pilnīgi jaunu alpaku pulku, bet tās, ko nopirkām, jau ir padzīvojušas, tāpēc arī rodas vairāk problēmu. Bet alpakas ir brīnišķīgi dzīvnieki, tagad arī esam guvuši vairāk pieredzes.
Storiji piebilst, ka alpaku izvēli ganāmpulkam pārsvarā noteikusi cena, jo tie ir gana dārgi dzīvnieki. Kastrēti tēviņi maksā, sākot no 700 eiro, nekastrēts cilts alpakas tēviņš var maksāt pat ap 13 000 eiro; Īenam zināms rekords, kad par izcilu alpakas tēviņu prasīti 100 000 eiro. – Tas nav mūsu lauciņš. Vēlamies audzēt alpakas, kas maksā samērīgu naudu, un iegūt pietiekamas kvalitātes vilnu, – uzsver Īens Storijs.
Pievienotā vērtība – vilnai
Tuvākajā laikā alpaku audzētāji vēlas iegādāties vēl vienu alpaku tēviņu un divas grūsnas mātītes, kā arī drīzumā tiks uzsākta jauna alpaku aploka celtniecība. Mērķis ir 20-25 alpaku pulka izveide. Īens Storijs pastāsta par saimniekošanas plāniem: – Vēl nesen spriedām – ko ar šo visu vēlamies paveikt? Pirmkārt, tā ir vilna. Alpaku vilna ir augstākās kvalitātes, tā ir ārkārtīgi mīksta, silta, antialerģiska. Aukstajās ziemās nenovērtējamas noteikti būtu zeķes no alpaku vilnas, ko izmantot slēpotājiem, ziemas sporta veidu piekritējiem.
Īens šopavasar izgājis kursus, kuros mācīta alpaku apcirpšana, ir arī iegādāts tam nepieciešamais aprīkojums. „Griezīšu" saimnieki alpaku vilnu aizsūtījuši arī uz kvalitātes pārbaudi, kur atklājies – savas alpakas viņi baro pārāk labi, tāpēc krītas vilnas kvalitāte. – Zāle un siens mūsu pusē, izrādās, ir pārāk bagātīgs, ziemā papildus dodam arī sauso barību, kas domāta aitām, tāpēc alpakas ir pārbarotas. Interesanti, bet tad vilnas kvalitāte krītas, – to, ka šoziem būs jāievēro diēta, smejot atzīst Īens.
Alpaku vilnu pārstrādei iepērk tikai lielos daudzumos, tāpēc Īens un Džoanna pieaicinājuši palīdzi, kas vilnu savērpj, satin kamolos. Džoanna turpina: – No dzijas var darināt rokdarbus, bet arī ar to vēl eksperimentēju un meklēju labākos variantus. Latviešu rokdarbnieces ir ļoti prasmīgas, man tik labi vēl nesanāk. Bet ideja ir tāda – ja mēs saražotu vilnu, varētu piesaistīt vietējās adītājas, audējas, filcētājas, lai veidotu skaistus rokdarbus. Domājam, ka tūristi un ārzemnieki noteikti novērtētu šādu darinājumu pievienoto vērtību.
Ir vieta arī tūrismam
Zīmīgi, ka Latvijā, kā stāsta Īens un Džoanna Storiji, saimniecības, kur audzē un var apskatīt alpakas, ir saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem. Tāpēc saprotama cilvēku interese paviesoties „Griezītēs", jo Madonas pusē citviet šāda piedāvājuma nav. Šoruden pat ciemos ir pieteikusies skolēnu grupa no Madonas. – Šobrīd lielākais šķērslis gan ir valodas barjera, jo runājam angliski, tāpēc ir nepieciešams kāds, kurš tūristiem un apmeklētājiem mūsu stāstījumu var iztulkot. Skolēnu grupām tā reizē tomēr arī ir mācību stunda, jo var pilnveidot savas angļu valodas zināšanas.
Ar laiku plānots ieviest interesantu tūrisma piedāvājumu – pastaigas ar alpakām. Īena paraugskolniece Agnese jau tīri paklausīgi lēnā solī dodas līdzi gājējiem pie speciālas pavadiņas, vien dažu mirkli uzlecot kādu jautrāku riksīti vai paplūcot leknāku zāles kušķi. Pozitīvas emocijas sniedz arī maigā dudināšana, ar kādu alpaka pauž savu noskaņojumu. Atšķirībā no sugasbrāļiem kamieļiem un lamām alpakas saspļaudās tikai savā starpā, izrādot dusmas vai bailes, savukārt cilvēkam šāda „uzmanība" tiek reti, pārsvarā tikai, ja ir gadījies būt pa vidu divām neapmierinātām alpakām.
– Alpakas ir ļoti ziņkārīgi, bet reizē arī kautrīgi dzīvnieki. Nesen izlasīju grāmatu par alpakām, kur bija teikts – ja ieej alpaku aplokā un tev tās ir jāpastumda, lai tiktu garām, vari secināt, ka tās ir tevi pieņēmušas. Mūsu alpakas ir maigas dabas, cilvēkiem ir interese tās apciemot, – teic „Griezīšu" saimnieki.
Ir savā vietā
Tomēr – kas bija par iemeslu tam, ka divi zinātnieki pārcēlās uz dzīvi Latvijā un saistīja to tieši ar lauksaimniecību? Paralēli saimniekošanai „Griezītēs" Džoanna šobrīd studē doktorantūrā Igaunijas Dabaszinātņu universitātē, veicot pētījumu par lauku attīstību. Līdz ar to profesionālā izaugsme sasaucas ar praktisko darbu saimniecībā. Džoanna turpina: – Viens no maniem pētījuma tematiem ir problēmas laukos, piemēram, ka saimniecībām ir jābūt multifunkcionālām, jāspēj strādāt vairākās jomās. Tā kā pagaidām vēl esmu aizņemta ar doktora grāda iegūšanu un pētījuma veikšanu, pēc savas pieredzes saprotu, cik tas ir grūti un paņem daudz laika. Savukārt Īens darbu sāka kā ogļracis; Šefīldas universitātē ieguva bakalaura grādu cilvēka fizioloģijā. Bet mums abiem vienmēr ir paticis uzturēties dabā. Bērnībā manai ģimenei bija neliela pieredze dažu vistiņu turēšanā un dārzeņu audzēšanā pašu galdam, bet Latvijā tas viss ir izteiktāk. Man bija pārsteigums, cik daudzas saimnieces joprojām pašas māk pagatavot ievārījumus, konservus. Kopš mums ir šī saimniecība, jūtam, ka darām to, ko vienmēr bijām gribējuši, tikai nezinājām, kas tas ir.