– Kārklu klūgu pinumi var būt gan kā dekoratīvi ainavas elementi, gan veikt praktisku funkciju kā žogs, nožogojums, nojume, arka, – sarunu par savu nodarbošanos ar kārklu klūgu pinumiem un dekoratīvo konstrukciju izveidošanu uzsāk novadnieks Maksims Fiļipovičs.
Darbam viņš izmanto nevis parastos kārklus, bet plantāciju kārklus, kas ir Zviedrijā selekcionētās šķirnes. Tiesa, ir izmēģināts izmantot arī Latvijā augošo kārklu klūgas, bet ne katra šķirne derēs. Kārklu izmantošana ainavas elementiem ir mazpazīstama, bet daudzās Rietumeiropas valstīs ir populāri gan dzīvžogi, gan norobežojošie stādījumi ar dekoratīvo nozīmi.
– Ir sešas grupas, ko varu gatavot no kārkliem: dzīvžogi, nojumes, dekoratīvā grupa, nostiprinošās konstrukcijas, kas domātas pie ūdenstilpēm vai stāvām nogāzēm to nostiprināšanai, pasargāšanai no erozijas, terasēm, kā arī bērnu rotaļu laukumiem domātās un specifiskie gadījumi, kas saistīti ar ainavu arhitektūru (arkas, figūras, tuneļi, alejas u. c.). Kārklu dzīvās konstrukcijas un stādījumi ir ilgmūžīgi, jo kārkli izdzen saknes, pavasarī salapo. Stādījumiem ir zemas izmaksas, tie ir ekoloģiski ar vienkāršu kopšanu. Pavasarī un vasarā ir tikai jāpaveido forma, jāapgriež lapotne, – sarunu uzsāk Maksims, iepazīstinot ar kārklu žogu, nožogoto dīķa malu, nojumi un citiem ainavas elementiem pie savām mājām Sarkaņu pagasta "Lejas Rakuķos".
Par sevi viņš pastāsta, ka ir biologs, kam svarīgi dabiski, ekoloģiski ainavas elementi.
Savulaik ir studējis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, strādājis Kalsnavas kokaudzētavā stādu pavairošanas jomā.
– No darba aizgāju, lēmumu ietekmēja ekonomiskā krīze. Vēlējos strādāt privāti, bet toreiz ieceres neīstenojās tā, kā vēlējos. Nācās aizbraukt strādāt uz Īriju, kur bija darbs jomā, ko pārzināju, – ainavu arhitektūra. Tiesa, bija gan vairāk jāstrādā fizisks darbs, ko mazāk biju pieradis darīt, bet izturēju (smaida). Risināju konkrētu problēmu konkrētā vietā, piemēram, bija aizaugusi pļava, kur vajadzīgs stāvlaukums, un domāju, ko varu tur darīt – uztaisīt sētu, vienkāršu dzīvžogu vai ko citu, – atklāj Maksims.
– Internetā atradu kārklu klūgu izmantošanas variantu, kas ieinteresēja. Jo vairāk ieinteresējos, jo vairāk iepatikās kārklu izmantošana ainavā. Man pamatā interesē klasiska ainavu arhitektūra – kā ar dabai draudzīgiem materiāliem, šajā gadījumā – kārkliem (var būt arī citi augi), risināt teritorijas labiekārtošanas populāras problēmas. Radās doma, ka varētu piedāvāt to kā pakalpojumu gan Latvijā, gan tuvākajās ārzemēs, – pastāsta Maksims.
Pieredzi atved no Īrijas
Ar kārklu klūgu pinumiem Maksims Fiļipovičs sāk nodarboties Īrijā, kur veic darbus ainavu arhitektūrā, tā top lielākie darbi, kas ir galvenais peļņas avots. Atbraucot mājās, Maksims mēģina savu darbošanos iedzīvināt Latvijā, bet viņš atzīst, ka pārāk viegli neiet, pagaidām viss notiek hobija līmenī. Taču ir doma, ka piedāvājums var ieinteresēt savrupmāju un viensētu īpašniekus, uzņēmumu un iestāžu vadību kārklu dzīvās konstrukcijas un stādījumus izmantot arī Latvijā.
Sarkaņu pagasta "Lejas Rakuķos" Maksims Fiļipovičs ar ģimenei – sievu Jutu, meitu Kiru un sievasmāti Valentīnu Gailīti – dzīvo salīdzinoši nesen. Viņš ir uzaudzis Mārcienā, bet dzīves ceļi ir atveduši uz Sarkaņu pagastu.
Bijis posms, kad visa ģimene bija aizbraukusi uz Īriju, vēlāk – ar mērķi strādāt un nopelnīt – bija devies tikai viens.
Uz vaicājumu, vai tagad atgriešanās no darba ārzemēs uz mājām ir pavisam, Maksims atklāj: – It kā pavisam biju atgriezies pagājušajā rudenī, jo braukājis turp un atpakaļ biju jau labu laiku. Zinot, kāda ir ekonomiskā situācija Latvijā, kā ir ar darbu un iespēju nopelnīt, tomēr sapratu, ka savu pakalpojumu varu piedāvāt arī tuvējās ārzemēs, par ko konsultējos arī Madonas biznesa inkubatorā. Tas nebūs tik tālu, kā kādreiz braukāju. Ar "tuvējām ārzemēm" domāju Skandināvijas valstis, kur varētu doties uz īsāku laiku. Materiāls, ar ko strādāju, ir izmantojams arī Igaunijā, Zviedrijā.
Viņa gatavotie kārklu klūgu pinumi kā ainavas elementi ir apskatāmi ne tikai savās mājās, arī Madonā, Mārcienā un citviet.
"Cālis" biznesa inkubatorā
Maksims Fiļipovičs strādā kā pašnodarbināta persona, bet ir iestājies LIAA Madonas biznesa inkubatorā, kur pirmsinkubācijas fāzē pārdomā, vai paliks kā pašnodarbinātā persona, varbūt nodibinās SIA, izvēlēsies būt individuālais komersants. Paralēli viņš, precizējot savas ieceres, gatavojas izveidot arī biznesa plānu iesniegšanai Madonas novada pašvaldības biznesa ideju konkursam "Madona var labāk!". Pirmsinkubācijā var saņemt informāciju, piedalīties apmācībās. – Ir tāda vajadzība, kad nepieciešams saņemt teorētisko palīdzību, jo mana nodarbošanās ir uz biznesu tendēta, un ir daudzas lietas, ko tik labi nepārzinu, un ir arī jautājumi, uz ko var saņemt zinošu speciālistu atbildes.
Viņš ir piedalījies arī Madonas Uzņēmēju dienā, izstādē Valmierā, kur interesentiem tika piedāvāti bukleti par kārklu dzīvo konstrukciju izveidošanu, kopšanu un ainavas arhitektūras pakalpojumiem, Madonas pilsētas svētku ietvaros organizētajā amatnieku un mājražotāju tirdziņā, kur Madonas biznesa inkubatoram bija sava telts.
28.07.2017.