Deju kolektīvu vadītāja Laila Ozoliņa dalībai XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos, kas šovasar, laikā no 30. jūnija līdz 8. jūlijam, aizritēs valsts simtgades zīmē, gatavo trīs Lubānas deju kolektīvus – divas jauniešu deju kolektīva (JDK) „Žuburi" grupas un Tautas deju ansambli (TDA) „Lubāna".
TDA „Lubāna" kopš 1986. gada godam nes savas pilsētas un lielākā Latvijas ezera vārdu gan Latvijā, gan pasaulē, savukārt Lubānas pilsētas kultūras nama JDK „Žuburi" izveidojies 2005. gadā. Šobrīd ir lielie un mazie „Žuburi" – attiecīgi B un C grupa.
Kolektīvi regulāri priecē gan vietējos, gan Latvijas mēroga koncertos, gan arī viesojas ārzemēs, stalti iznesot tautisko deju. Kā pastāsta vadītāja Laila Ozoliņa, visu kolektīvu pamatā ir ilggadējie dejotāji, pārsvarā – Lubānas iedzīvotāji. Daļa „Žuburu" B grupas dejotāju mācās augstskolās un uz Lubānu, tai skaitā arī deju mēģinājumiem braukā, citi – dzīvo un strādā tepat. Arī mazie „Žuburi" – studenti un skolēni – lielākā daļa ir lubānieši, bet ir arī pa kādam dejotājam no Madonas un Varakļānu novada. „Dzīvojot kapitālismā, primārais cilvēkam ir darbs, iztikas pelnīšana, ģimenes uzturēšana. Es priecājos, ka dejotājiem nezūd vēlme dejot. Ir sarežģīti tikt uz mēģinājumiem, īpaši jauniešiem, kas strādā Rīgā, kam ir maiņu darbs. Tomēr lielākā daļa spēj plānot savu laiku, lai pasvīstu mēģinājumos un šīs vasaras vidū varētu uzvilkt tautastērpu, būt Latvijas simtgades svētku dalībnieks," dejotāju atdevi uzteic Laila Ozoliņa.
Īstenojot projektu „Tautastērpu iegāde Lubānas novada amatiermākslas kolektīviem", pērn pieciem no tiem iegādāti tautastērpi, kas nesīs vēstījumu par šiem kolektīviem raksturīgo kultūras mantojumu, un dalībnieki būs sagatavoti Dziesmu un Deju svētkiem 2018. gadā. Tai skaitā – arī JDK „Žuburi" un TDA „Lubāna" dejotājiem. „Žuburu" meitām ir Cesvaines puses brunči, jakas un krekli, puišu bikšu audums ir līdzīgs tam, kas glabājas Madonas muzeja krājumos un ko audusi Zelma Lakstīgala Praulienas „Puišukalnā". TDA „Lubāna" sievu brunči darināti pēc Madonas apriņķa parauga, krekli – Cesvaines, savukārt puišu vestes – Rembates puses.
Zināms, ka deju svētku kulminācija būs lieluzvedums „Māras zeme" 7. jūlijā, kad vairāki tūkstoši dejotāju caur kustību un tautas dejas soli, laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu izstāstīs Latvijas bagāto vēsturi no 12. līdz 21. gadsimtam. Lieluzvedums sadalīts četros vēsturiski noteiktos posmos; dejas uzvedumam veidojuši 20 horeogrāfi. Iecerēts, ka dejotāji izmantos arī rekvizītus horeogrāfijas kompozīcijas papildināšanai, piemēram, izskalotus koku zarus, dēļus, salokāmus skalus u. c.
Savukārt 2. jūlijā notiks koncerts „Vēl simts gadu dejai", kas iedalīts četrās daļās jeb gadalaikos. Uzvedumā iekļautas 30 atpazīstamas horeogrāfu dejas, kas atlasītas, lai tās varētu izpildīt septiņas kvalitātes grupas – sākot ar bērnu kolektīviem un beidzot ar senioru kolektīviem. Dalībai koncertā izvirzīti 209 kolektīvi, bet tikai pēc pavasara kolektīvu skatēm būs zināms, kuri no tiem piedalīsies koncertā.
Iepriekš plašsaziņas līdzekļos raisījušās diskusijas par dažiem horeogrāfu izvēlētajiem risinājumiem un deju paustajai domai lieluzvedumā „Māras zeme". Daļa dejotāju atzinuši – dažas dejas ir patīkamāk dejot, nekā skatīties no malas. Laila Ozoliņa secina: – Kā jau visos Deju svētkos, arī iepriekšējos, – ir interesantākas un mazāk interesantas dejas. Tikai šoreiz jāņem vērā, ka tiek gatavots lieluzvedums. Tā būs izrāde, kuru veidos ap 15 tūkstoši dejotāju. Manuprāt, dažas no dejām nav īsti dejas skatuvei, bet laukumā gan jau būs skaisti.
Viņa atzīst – kā deju kolektīvu vadītājai būtu prasījies pēc pozitīvāka, pacilātāka muzikālā pavadījuma dejojamajām dejām – līdz ar to arī horeogrāfija dažām no tām, iespējams, būtu veidojusies citādāka. Lai gan dejas ir dejojamas, liela daļa – arī pietiekami interesantas, Laila Ozoliņa apšauba, ka kāda no tām paliks dejotāju repertuārā arī pēc svētkiem, vairāk gan tā iemesla dēļ, ka tās vieno kopējs stāsts.
Dejotāji gaidījuši, ka Latvijas simtgades Deju svētkos vairāk tiks iekļautas dejas no skatītāju un dejotāju iemīļotākajām dejām jeb tā dēvētā „zelta fonda". – Varbūt tādēļ arī notika diskusijas publiskajā telpā – liela daļa dejotāju bija vīlušies, ka simtgades svētkos nav „zelta fonda". Nav gan tā, ka nav pavisam. Deju kolāžās tiks savirknēti mazi fragmenti no skaistajām, visiem tīkamajām, „vecajām" dejām. Tomēr uzskatu – tā nav problēma un svētki izdosies skaisti!
07.02.2018.