Jau vairāk nekā mēnesi dzīvojam Latvijas simtgades gadā, taču savas valsts pastāvēšanas gadsimtu sākām atzīmēt jau pērn un to darīsim līdz pat 2021. gadam. Par lielajiem simtgades pasākumiem skandēts jau plaši, taču arī novados notiks svinības, un Madonas novads nav izņēmums. Jau vairāk nekā gadu Madonas novadā darbojas Latvijas valsts simtgades svinību darba grupa, bet vēl ilgāk – Latvijas valsts simtgades svinību koordinatore Madonas novadā Valda Kļaviņa. Par gatavošanos svētkiem, kā arī izjūtām, tos gaidot, saruna ar simtgades svinību koordinatori.
– Ko jums personiski nozīmē Latvijas simtgade, ar kādām izjūtām to sagaidāt?
– Latvijas simtgade man asociējas ar nozīmīgu gadskaitli, kas liek aizdomāties par notikumiem un vēstures griežiem, kuri skāruši latviešus. Skolas laikā vēsturē mācīja vienu, taču no vecākiem un vecvecākiem dzirdēju pavisam citu vēstures stāstu. Piederu pie paaudzes, kas kādu laiku dzīvojusi citas valsts sastāvā. Ir, ko atcerēties un salīdzināt.
Esmu priecīga, ka ir lemts dzīvot tieši šinī laikā, ko varu ne tikai izdzīvot, bet arī piedalīties svētku pasākumu veidošanā. Valsts simtgadi sagaidu pēc svētku kalendāra, jo kultūras darbiniekiem svētki pirmām kārtām saistās ar domāšanu par sabiedrību un tās vēlmēm un vajadzībām – ko piedāvāt, kā pārsteigt, kā radīt īpašu gaisotni katrā konkrētā pasākumā. Svarīgi apzināties, ka arī šis gads būs daļa no vēstures, tāpēc varbūt ilgāk piedomāju pie idejām, kuras realizēt tieši šogad un ko atstāt turpmākajiem gadiem.
– Cik saspringts Madonas novadā ir sagatavošanās periods, gaidot Latvijas simtgadi, un kādi pasākumi simtgades ietvaros priecēs mūsu novada iedzīvotājus?
– Šobrīd notiek intensīva gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem. Līdz ar mākslinieciskajām aktivitātēm, gatavojoties skatēm, ir organizatoriskie jautājumi, kas atšķiras no tiem, kādi bija jārisina pirms pieciem gadiem. Pieaudzis arī dalībnieku skaits, kuri gatavojas un plāno piedalīties svētkos Rīgā. Šobrīd svētkiem gatavojas ap 900 Madonas novada dalībnieku, bet precīzais skaits būs zināms maija sākumā, kad visā Latvijā beigsies pārbaudes skates. Tā kā konkurence kolektīvu starpā pastāv, par visiem savējiem jātur īkšķis. Novada amatiermākslas kolektīvu sniegumu būs iespēja vērot daudzveidīgajā pasākumu programmā pilsētas svētku ietvaros no 7. līdz 10. jūnijam.
Madonai un novadam godam jānes „Latvijas Jaunatnes galvaspilsētas 2018" vārds, tāpēc ievērojama daļa aktivitāšu ir novada jauniešu rokās. Jādarbojas pašiem, ar saturīgiem un interesantiem pasākumiem jāreklamē Madonas novada vārds. Un tas viņiem noteikti izdosies, to pierāda gan darbi ikdienā, gan jau notikušais, labi noorganizētais „Jaunatnes galvaspilsētas 2018" atklāšanas pasākums.
Kā centrālie notikumi novadā šogad neapšaubāmi būs 4. maija svinības Madonā un novada pagastos. Madonā notiks Latvijas Nacionālo bruņoto spēku parāde, militārās tehnikas un citi ar aizsardzību un drošību saistīti paraugdemonstrējumi, tāpat pasākumi notiks novada pagastos. Madonas novads šajā dienā ir iesaistīts Latvijas simtgades svētku programmas festivālā „Latvijas Goda aplis", kas visa gada laikā notiek kādā no Latvijas novadiem. Festivāla trīs galvenie pamatprincipi: ciemošanās, godināšana un svinēšana.
Martā Madonas bibliotēkas foajē būs apskatāma „Stāstu sega Latvijai", ko dažādās tekstiltehnikās veidojuši ārzemēs dzīvojošie tautieši. Katrs darinātais segas gabaliņš ir ar savu stāstu par Latviju, par savu dzīves gājumu.
– Kā Madonas novads ar notikušo un vēl plānoto aktivitāšu kopumu izskatās uz pārējās Latvijas fona?
– Galvenie pasākumi ir saplānoti, un notiek gatavošanās tiem. Piederu pie cilvēkiem, kuriem nepatīk kaut kas mākslīgi veidots vai darīts tikai darīšanas pēc. Visam jānotiek dabiski, pēc nepieciešamības un pieprasījuma kādā konkrētā vietā. Ir izjūta, ka atšķirībā no citiem gadiem pasākumu organizētāji novadā šogad vairāk piedomā pie konkrētās vietas identitātes, uzmanību pievēršot vērtībām un cilvēkiem, kas raksturo vienu vai otru pagastu un Madonas pilsētu. Kaut vai Madonas Valsts ģimnāzijas iniciatīva organizēt koru sadziedāšanos Gaiziņā. Latvijas augstākā virsotne atrodas Madonas novadā, un tieši šāds pasākums citā vietā vienkārši nav iespējams.
– Raugoties uz lielajām valsts mēroga simtgades aktivitātēm – ne visas tiek novērtētas ar lielu sajūsmu (piemēram, multimediālā izrāde „Gaismas raksti" LNB). Vai nav bažu (vairāk runājot par centrālajiem valsts pasākumiem), ka simtgades svinību izjūtas beigu beigās nomāks atsevišķu cilvēku ambiciozie projekti, kas plašākai sabiedrībai paliks nesaprasti?
– Mūsdienās ļoti daudz ir projektu, kur, manuprāt, tiek tērēti pārāk lieli līdzekļi. Šeit vairāk domāju tos, kuri paredzēti nelielām mērķauditorijām, ar samērā šauru specializāciju. Esam ļoti radoša un talantīga tauta. Par Dziesmu un deju svētku fenomenu mūs apbrīno visa pasaule. Šie svētki ir profesionāļu un amatieru kopdarbs. Un, ja šis kopdarbs sasniedz svētku pasākuma ierindas apmeklētāju, tad gandarījums ir visām trim iesaistītajām pusēm. Ja gandarījums ir tikai idejas autoram, projekta vadītājam, tad jāsāk aizdomāties, ka kaut kas nav kārtībā un iztērētā nauda darba galarezultāta radīšanā ir izlietota nelietderīgi. Dzīvē, uzklausot līdzcilvēku domas un viedokļus, bieži gadās dzirdēt, ka varbūt pārāk cenšamies modernizēt, sarežģīt lietas, kuras vislabāk uzrunā tieši ar vienkāršību un tādējādi sasniedz mērķi. Katrs projekta piedāvājums tiek izvērtēts no pasūtītāju viedokļa. Varbūt netiek ievērota katra iesaistītā atbildība, lai rezultāts būtu gan profesionāls, gan saprotams vismaz divām trešdaļām no tiem, kas ar to iepazīstas.
07.02.2018.