Vakar Rīgā pie ēkas Torņa ielā 4 notika dekoratīvās sienas „Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei" atklāšana. Siena ir visu Latvijas pašvaldību dāvinājums valsts nozīmīgajā jubilejā.
Panno (apgleznotā siena) ar Latvijas pilsētu un novadu ģerboņiem tapis pēc Rīgas domes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas, un to apgleznojis starptautiski pazīstamais latviešu mākslinieks Leonards Laganovskis.
Siena pirmo reizi tika apgleznota 2005. gadā, tomēr, ņemot vērā faktu, ka pa šo laiku ir notikusi administratīvi teritoriālā reforma un daudzas pašvaldības mainījušas savas administratīvās aprises, Latvijas simtgadē tapa ideja sienas gleznojumu atjaunot ar aktuālajiem pašvaldību ģerboņiem.
Kompozīciju vainago valsts ģerbonis, zem tā novietots valsts galvaspilsētas Rīgas ģerbonis un savulaik starptautiski atzītās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas Jelgavas ģerbonis. Nākamajā rindā izkārtoti republikas pilsētu ģerboņi, un tiem seko novadu ģerboņi alfabēta secībā, to starpā arī visu piecu Madonas reģiona novadu – Cesvaines, Ērgļu, Lubānas, Madonas un Varakļānu – ģerboņi.
Gleznojuma atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši, tā cieši saistīta ar 1991. gada barikāžu notikumiem. Atceroties šo laiku, Vecrīgas laukumam Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra, Smilšu ielas un Torņa ielas krustojumā tika piešķirts 1991. gada barikāžu laukuma nosaukums, ko apliecina skaidrojuma plāksne „Laukums nosaukts par godu 1991. gada 13.-27. janvāra notikumiem, kad iedzīvotāji apsargāja Latvijas Republikas valdības, sakaru un plašsaziņas iestādes, lai nepieļautu pret valsts neatkarības atjaunošanu vērsto bruņoto apvērsumu".
Laukums atrodas Vecrīgas ārējā malā, pie Bastejkalna, un tā redzamākā fasāde ir Jēkaba kazarmu ēkas Torņa ielā 4 pret ugunsmūri. Gan laukuma nosaukums, gan sienas gleznojums ir kā vēstījums par laiku, kad cilvēki no visas Latvijas ieradās Rīgā, lai sargātu savu dzimteni.
„Šis gleznojums ir nopietns simbols Latvijas pašvaldību un tautas saliedētībai, jo nu jau otro reizi tapis par piemiņu vēstures notikumam, kurš saules mūžu paliks ierakstīts mūsu dzimtenes atmiņu ārēs. Tas ir dziļš vēstījums Latvijas simtgadē. Paldies Rīgas pašvaldībai par iniciatīvu un visām pašvaldībām par atbalstu šīs idejas realizēšanā," pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Arī Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats atzīst, ka ideja par ģerboņu sienas atjaunošanu ir laba. – 2005. gadā gleznotie jau bija aplupuši, un daudzas pašvaldības kopš tā laika ir mainījušas savas administratīvās aprises. Arī vieta vēsturiski izvēlēta veiksmīgi. Vecrīgā apgrozās daudz tūristu, un, ja vēl gids vērš uzmanību uz šo faktu, nav slikti. Katrā ziņā, kad nākamreiz būšu Rīgā un tajā rajonā, noteikti apskatīšu, – teic Vilnis Špats.
Jāpiebilst, ka sienas sagatavošanas darbus nodrošināja SIA „Rīgas nami", savukārt katra Latvijas pašvaldība ģerboņu sienas atjaunošanā piedalījās ar līdzfinansējumu.
27.06.2018.