Jānis Elmeris jau vairākus gadus nedzīvo Sāvienā. Jaunākās meitas Antras ģimenes aprūpēts, viņš, nu jau var teikt, ir iejuties Kuldīgā – šajā latviskajā un brīnišķīgajā pilsētā, kur arī mediķi ir ar roku aizsniedzami, kas cilvēkam tik cienījamos gados, kad rit jau desmitais gadu desmits, nav mazsvarīgi.
Bet, protams, kā sarunā atzina sirmais vīrs, nav tādas dienas, kad viņš neatcerētos dzimto Sāvienu, kur ir dzimis, uzaudzis un kur aizritējuši viņa skaistākie dzīves gadi. Kopā ar sievu Margu, kas nu jau aizsaukta mūžībā, ir izaudzinātas un izskolotas četras lieliskas meitas – Lilita, Aija, Gita un Antra. Tagad dzīvesprieku viņš rod arī septiņos mazbērnos.
– Sākumā pēc pārcelšanās uz Kuldīgu esmu bijis arī Sāvienā, bet tagad, lai uzzinātu jaunumus dzimtajā pusē, vairāk sazinos pa telefonu, visbiežāk – ar Vairi Viļeviču, kas arī daudz zina par to, kā kādreiz Sāvienā ir bijis un kā ir tagad. Diemžēl Sāvienā paliek arvien mazāk cilvēku. Reizēm, kad kādam piezvanu un jautāju, kā iet pa Sāvienu, man saka: nu kā gan mums tagad var iet, ja ir nedēļas, kad neviens cilvēks garām mājai nepaiet, – atklāja Jānis Elmeris.
Tas, ka viņš jau daudzus gadus izzina un apkopo Sāvienas vēsturi, lielai daļai sāvēniešu ir vispārzināms fakts, bet, kad pēc pārcelšanās uz Kuldīgu internetā parādījās fotogalerijas, tas raisīja izbrīnu un dažos pat neticību – vai tiešām tās veido Jānis Elmeris un arī visas bildes pats ir ieskenējis?
– Bildes ieskenēt es iemācījos jau Sāvienā, kad mazdēls atveda skeneri. Sākumā nemaz negribēju ņemties ar datoru, bet mazdēls pārliecināja, ka tas ir tā vērts. Sāku ar rakstīšanu, tad sāku bildes skenēt un restaurēt. Esmu arī iemācījies audio pārvērst par video. Tagad saprotu, ka esmu pieļāvis lielu kļūdu. Man bija daudz albumu ar ļoti interesantām bildēm, kuru vērtība, laikam ejot, tikai pieaug. Tajās bija iemūžināti dažādi svarīgi notikumi, ēkas, kuras vairs nav saglabājušās. Bilžu bija tik daudz, ka nodomāju – kur es tās likšu, nolēmu saglabāt galvenokārt ar savas dzimtas vēsturi saistītas fotogrāfijas, bet tās visas varēja ieskenēt. Man bija diezgan daudz arī rakstisku liecību, vietējo iedzīvotāju atmiņu, kuras atdevu Austrim Apsītim cerībā, ka varbūt kādreiz tiks izdota grāmata par Sāvienu, – stāstīja Jānis Elmeris.
Viņš piebilda, ka viena grāmata par Sāvienu tomēr būšot. Pēc Sāvienas ezera izpētes tā top Zinātņu akadēmijā, un arī pie viņa ir bijuši divreiz, lai pierakstītu viņa atmiņas.
Jānis Elmeris tik tiešām ir dzīvā Sāvienas vēsture. Viņš labi atceras pirmās Latvijas brīvvalsts laiku, kara un padomju varas gadus, arī trešo Atmodu un Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas laiku, jo pats aktīvi darbojies Latvijas Tautas frontē. Turklāt pirms gadiem desmit ļoti nopietni pievērsās Sāvienas vēstures izzināšanai un vēsturisko liecību apkopošanai. Tagad viņš nožēlo, ka to neizdarīja jau agrāk, tad saglabāto vēsturisko liecību būtu bijis vēl vairāk.
Viņš atceras arī ierīkoto muzeju Latvijas brīvvalsts laikā, kas atradās bijušās Sāvienas astoņgadīgās skolas ēdnīcas ēkas bēniņos. Toreiz viņam bija gadi divpadsmit, mācījies 3. vai 4. klasē. Skolēniem ieeja tur bija liegta, durvis bija aizslēgtas, bet reiz viņam laimējies tajā ieiet.
Kas tur tik nebija! Visu Latvijas lielāko putnu eksponāti, arī dzīvnieku eksponāti, bet pats vērtīgākais bija pilskalnā atrastie cirvji, šķēpu uzgaļi, agrāko laiku darbarīki. Cik seni tie bija, kas nu to vairs pateiks. Turklāt nav jau arī zināms, kur tas viss palika.
Arī fotogalerijas internetā Jānis Elmeris sācis veidot, lai jaunā paaudze zinātu Sāvienas vēsturi. Liela daļa fotogrāfiju ir viņa paša bildētas. Nedaudz pat bijis pārsteigts, cik lielu interesi tās izraisījušas. Ir piezvanījis kāds kungs pat no Amerikas un interesējies, kā var tikt pie internetā izvietotajām fotogrāfijām: varbūt dažas varot aizsūtīt, bet, kad uzzinājis, ka var lejuplādēt, bijis ļoti priecīgs un pateicīgs.
Jānis Elmeris atceras, ka pirms vairākiem gadsimtiem Sāviena un Ļaudona pārdzīvoja bada gadus, bet pēc tam Sāviena uzplauka. Te sāka celt mājas, attīstījās kultūras dzīve, izveidojās spēcīgas zemnieku saimniecības. Bagātākie zemnieki, piemēram, „Salu" saimnieks Prāts ir atbalstījis arī izglītību. Tagad gan no senās godības Sāvienā, ko savulaik dēvēja par kungu pagastu, maz kas palicis pāri.
Sāviena pamazām sākusi panīkt pēc piespiedu pievienošanās Ļaudonas pagastam pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidū, kam sekoja pienotavas likvidēšana; astoņgadīgās skolas slēgšana, kad tur vēl mācījās 120 skolēnu un strādāja deviņi skolotāji. Darbu pārtrauca arī feldšerpunkts, tautas nams, mehāniskās un kokapstrādes darbnīcas, kurās strādāja labi amatnieki. Darbnīcas atradās bijušajā muižas kroga ēkā, kurā Ulmaņlaikos pagasts bija iekārtojis nespējnieku mītni, bet tagad ēka ir izdemolēta, turklāt tā atrodas Madonas-Jēkabpils valsts autoceļa malā un izskatās atbaidoši. Vai tiešām to neredz pašvaldība, un vai vispār kāds no Madonas novada, kuram pēc pēdējās administratīvi teritoriālās reformas tika pievienots arī Ļaudonas pagasts, vadības ir atbraucis uz Sāvienu un apskatījies, kā tur izskatās un ko lietas labā var darīt un mainīt?
Vaicāts, vai Sāviena vēl varētu atdzimt, Jānis Elmeris atzina, ka tāda, kāda tā reiz bija, Sāviena vairs nevar atdzimt. Tā būs teritorija ar apsaimniekotiem laukiem, bet būs tikai kādi divi, augstākais trīs lielie saimnieki.
25.04.2018.