Tā uzskata Edīte Zaube – "Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda" (POKPF) aktīviste, Degumnieku pamatskolas direktores vietniece audzināšanas jomā. Viņa kopā ar sadarbības komandu regulāri iesaistās O. Kalpaka atceres pasākumu ciklā, kas ik gadu iesākas ar 6. janvāri, noliekot ziedus Visagala kapos pie Kalpaka pieminekļa.
Mūsu novadā Edīte Zaube ir pārņēmusi stafeti, ko savulaik O. Kalpaka piemiņas popularizēšanā aizsāka toreizējais Valsts militārā dienesta Madonas nodaļas vadītājs Harijs Āriņš, toreizējais Ošupes pagasta priekšsēdētājs Dzintars Kozulis, Indrānu pagasta priekšsēdētājs Vilnis Strautiņš un trimdas latviete, pulkveža Oskara Kalpaka brāļameita un dzimtas māju "Liepsalas" atjaunotāja Ārija Kalpaks-Grundmane.
POKPF ir dibināts Rīgā 1997. gada 7. februārī. Tā dibinātāja Ārija Kalpaks-Grundmane vēlējās, lai POKPF galvenais darbības mērķis būtu darbs ar jaunatni – tēvzemes mīlestības vairošanai un patriotisma popularizēšanai. Dibinātāju vidū bija daudz prominentu personu, domubiedru un Ārijas kundzes laikabiedru, kam piepulcējās Raimonds Graube, Artis Tirzmalis, Juris Vectirāns, Andris Millers, Aivars Tērauds, Kaspars Teikmanis, – vēsturē atskatās Edīte Zaube, kuras kandidatūra reizes divas tika izvirzīta arī fonda priekšsēdētājas amatam.
– Vienreiz tas bija pa īsto – tā, ka paspēju pat satrūkties, bet uzskatu, ka Kalpaka piemiņas fondam ir jābūt karavīra rokās, lai veiksmīgāka un lietpratīgāka ir tā darbība. Lai darbotos, ne vienmēr ir jābūt vadītājam, jo īpaši, ja ne sevišķi patīk kontroles un pieprasīšanas funkcijas. Patīk piedalīties idejas attīstīšanā, meklēt idejas attīstības iespējas, veicināt sadarbības un atbalsta komandu Kalpaka atceres pasākumiem. Sava veida vadīšana tik un tā iznāk. Lai varbūt no malas šķiet, ka atbrauc armija un visu paveic, tā īsti tomēr nav. Līdz šādam modelim, kāds tas ir šobrīd, ir noiets pārbaudījumiem un veiksmes stāstiem bagāts ceļš, gūta pieredze. Beidzamajos gados O. Kalpaka piemiņas pasākumu organizēšanā iesaistās pašvaldības pārstāvji, jaunsardze, zemessardze. Prieks redzēt, ka daudzi cilvēki, arī skeptiķi un "Liepsalu" kritizētāji, ir garīgi paaugušies. Mēdz sacīt, ka cilvēks aug visu mūžu, vien fizisko pieaugšanu redz acs, bet garīgo rod ar pārbaudījumiem – kurš neiztur, atmet ar roku, meklē ko citu. Te es domāju, ka tā notiek ne tikai ar patriotisko pasākumu organizēšanu ilgtermiņā. Ir interesanti pavērot kopainu gan no skolotājas viedokļa, gan vienkārši kā cilvēkam, bet vislabāk to darīt no medmāsas viedokļa, jo tad "augoņi" pamanāmi uzreiz, – smaidot pastāsta skolotāja.
Kas Edīti Zaubi pamudināja iesaistīties POKPF darbā? Viņas uzskatā tā bija apstākļu sakritība: – Darbs skolā vispirms kā medicīnas māsai, tad – par veselības mācības skolotāju, tad – par sporta skolotāju, ārpusklases darba organizatori. Ja esi ticis skolā, tā paņem visu brīvo laiku, enerģiju, izdomu, jo skola ierauj arī sabiedriskajā dzīvē. Tolaik meklēja, kas organizētu Karoga svētkus "Liepsalās". Sekoja dažādi pasākumi gan skolēniem, gan starpskolu skolotājiem, zemniekiem, vasaras nometnes u. c. Varu lepoties, ka ir bijuši labi, garīgi bagāti skolotāji. Īpašs paldies literatūras skolotājai vidusskolā un medicīnas skolas ārstiem un pedagogiem, kas iemācīja saskatīt lietās kopveselumu. Motivācija darboties laikam ir gēnos. Mans tēvs, vienkāršs cilvēks, bija leģionārs, un skolas laikā tas tika pārmests. Saviem skolēniem saku, ka vēsture nesākas ar mums vai ar dienu, kad mēs sākam darīt, kad mēs vienkārši ierakstām jaunu lappusi lielajā skolas, dzimtas, ģimenes, vēstures grāmatā.
Patriotismu arī datorā neatrast.
Sarunas par Kalpaka atceres pasākumiem un Karoga svētkiem "Liepsalās" vienmēr notiek kopā ar padomdevējiem fondā. Arī Degumnieku pamatskolas direktore Daiga Rubene un Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls ar interesi iesaistās un atbalsta, lai idejas īstenotos.
Edīte atgādina arī Degumnieku 912. mazpulka vecbiedres Veltas Dragūnes teikto, ka "jaunatnei noteikti vajag braukt uz "Liepsalām", organizēt pasākumus. Aizmirstot vietas, kur piedzimis tāds drosmīgs vīrs kā Kalpaks, aizmirsīsies vērtības, un viena no galvenajām – cieņa. Tas nav mazsvarīgi, jo īpaši tagad, kad visi dzimtās mājas pamet, aizbrauc prom. Ja būs cieņa ieaudzināta, sirdsbalss sauks atgriezties, lai savu tēvu zemīti koptu un sargātu. Ko nekopj un nesargā, tas aizaug".
1998. gadā dzima vasaras nometnes "Kalpaka Liepsalas", šoruden jānoorganizē jau 20. Karoga svētki. Edīte Zaube kopā ar savu komandu joprojām uzskata, ka "Liepsalās" karogs ir kopā saucējs un kopā turētājs. Lai mācītos būt stipri, kalpo arī spēka vārdi "Dievs. Latvija. Zemnieks. Karavīrs".
24.01.2018.