– Visapkārt runā latviski, te ir tik skaista daba, meži. Latvijā izjūtu brīvību – iespējams ir viss, jo esmu mājās. Ja vien nebūtu dažu caurumu nesakārtotajās sistēmās, – sarunas ievadā savas izjūtas raksturo Edīte Mežiniece.
Vēl nav apritējis gads, kopš Edīte, pārdevusi savu biznesu skaistumkopšanā, pārcēlusies no Gērnsijas atpakaļ uz dzīvi Latvijā. Savas dzīves četrpadsmit gadu bija veltījusi Gērnsijas attīstībā, bet kopš pagājušā gada oktobra viņa dzīvo Madonā. Pilsētā, kuru iepriekš bija pazinusi tikai ciemojoties, ir gan sastapusi savu dzīvesdraugu, gan izveidojusi skaistuma studiju "Libra".
– Tagad jūtos labi, bet aklimatizēties bija ļoti grūti. Ja ne topošā vīra, tuvinieku, būtu grūti iedzīvoties. Jebkura pārcelšanās ir saistīta ar risku, kā būs, vai Latvijā mani pieņems. Devos uz Latviju, lai sāktu visu no jauna. Zināju, ka ar savu zināšanu, prasmju un iemaņu bagāžu man būs, ko darīt. Tomēr skaistumkopšanas biznesā ir liela konkurence, esmu sveša Latvijai, sveša Madonai, kas man ir jāiepazīst. Iet ļoti lēni un pamazām. Tomēr jau ir savi klienti, arī daži angļu klienti, ar kuriem varu sarunāties angliski, jo valodu, kuru sākumā nezināju, Gērnsijā apguvu. Atgriezos kā laba, augstas kvalifikācijas speciāliste, un līdz ar to ne no kā nebaidos. Protams, zaudēju finansiālajā ziņā, jo ienākumi Latvijā ir pavisam citi, – sarunā atzīst uzņēmēja Edīte Mežiniece, kas bija viena no pirmajām latvietēm, kura Gērnsijā atvēra savu skaistumkopšanas salonu "Edi". Svešās zemēs iebraucējiem uzsākt savu biznesu nav viegli, bet viņai ar savu uzņēmību un mērķtiecību 2009. gadā tas izdevās. Kopš 2017. gada rudens skaistumkopšanas pakalpojumus viņa piedāvā Madonā, jo mīl savu darbu, kas reizē ir arī kā vaļasprieks.
Edīte Mežiniece ir dzimusi un uzaugusi Rīgā, Latvijas Universitātē ieguvusi filologa izglītību. Studējusi arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), bet to pabeigt traucēja sporta traumas. Edītes sapnis atgriežoties bija vispirms atpūsties, izbaudīt mīlestību no saviem tuviniekiem, kā arī izveidot Madonā savu skaistumkopšanas salonu "Libra" (viņas horoskopa zīme), kas jau ir izdevies. Kopš pagājušā gada 8. novembra Madonā atvērtajā Skaistuma studijā "Libra" ir plašs piedāvājums, un klienti to novērtē. Lieliem soļiem viņa iet uz priekšu arī personības pilnveides un attīstības virzienā. Mērķis bija arī Latvijā spēlēt volejbolu, kļūt par treneri, jo sports ir otra liela Edītes aizraušanās: – Esmu spēlējusi Gērnsijas volejbola izlasē, arī iegūdama traumas. Arī Madonā vēlos nodarboties ar volejbolu. Pa šo laiku izmācījos 3. kategorijas treneru kursos, nokārtoju eksāmenu un ieguvu volejbola trenera kvalifikāciju, taču izrādās, ka vēl nepieciešama pedagoģiskā izglītība. Līdz ar to esmu nolēmusi atkal iestāties LSPA. Esmu apņēmības pilna, un, ja kas interesē, esmu pietiekami ambicioza un īstenoju savus mērķus. Varētu jau dzīvot mierīgi mājās, esmu nodrošinājusi savu dzīvi, bet neesmu no mājās sēdētājām. Ja sākumā ilgojos pēc mierīgas dzīves, sapratu, ka Madonā tā ir pārāk mierīga. Man pietrūkst ātruma, viss ir jāgaida. Piemēram, kursus izgāju, bet dokumentus varu saņemt tikai pēc mēneša, jo sēde ir tikai reizi mēnesī. Arī medicīnā sapratu, ka esmu te sveša, jo bija problēmas atrast ģimenes ārstu. Gērnsijā dzīve bija sakārtotāka. Valsts aicinājums atgriezties, solījums palīdzēt, šķiet, ir vien uz papīra.
Vai esmu Latvijas patriote? – Edīte domās sev pārjautā. – Laikam jau nebiju, ja aizbraucu prom. Taču visus šos gadus esmu saglabājusi saikni ar Latviju, ar mājām. Apzinos, ka Latvija ir manas mājas, te ir mana vide, bet redzu arī situāciju, kādā dzīvo Latvijā, jo ir, ar ko salīdzināt. Ļoti labi saprotu tos cilvēkus, kas brauc prom, jo ir izmisuši. Lai cik kurš būtu patriotisks, ar to nepabaros bērnus. Redzu, ka cilvēki cīnās līdz pēdējam, saka, ka nekad nebrauks prom no mājām, tomēr dzīves situācija piespiež to darīt. Arī es strādāju Gērnsijā un varbūt vēl būtu to turpinājusi, ja ne Gērnsijas jaunais likums par iedzīvotāju pārvaldību. Sapratu vienu – dzīvoju nepareizajā vietā un nepareizajā laikā. Jā, man bija priekšgājēja tiesības (Grantfathering Rights) un varēju palikt Gērnsijā dzīvot uz nenoteiktu laiku. Bet tas bija ar tādiem noteikumiem, kuri man nebija izdevīgi. No Iedzīvotāju pārvaldes dienesta (Population Management) man tika piedāvāti divi citi varianti, kas arī neapmierināja. Tas arī veicināja atgriešanos. Atzīšos, arī pusgadu pēc atgriešanās bija krīze ar domu varbūt braukt atpakaļ, bet te ir mani mīļie cilvēki, mana ģimene, – atklāj Edīte.
Gaidījusi un sagaidījusi Latvijas ziemu, kas nebeidzas, piedzīvojusi lieliskus Ziemassvētkus, atvērta Lieldienu tradīcijām, jo svarīgs kopābūšanas prieks. Pagājušā gada 18. novembrī izdevās sarīkot grandiozu pasākumu Gērnsijā. Joprojām ir iecere Latvijā, varbūt Latgalē, kādreiz sapulcināt visus Gērnsijas latviešus – gan tos, kas atgriezušies Latvijā, gan draugus, kas dzīvo Gērnsijā.
21.03.2018.