Vairākas vietas Madonā pastaigām ar bērnu ratiņiem ir grūti izejamas vai pat nākas braukt tām apkārt, novērojusi kāda jaunā māmiņa. – Varbūt varētu tikt apsvērta to pielāgošana, pārbūve, lai padarītu vidi pieejamāku
visiem? – lasītāja jautāja.
Daudzas mammas ikdienas ratu pastaigās pārvietojas ne vien pa gājēju iecienīto maršrutu – apvedceļu -, bet arī dažādām Madonas ieliņām, gan centrālajām, gan nomaļākām. Kā pirmā problemātiskā vieta tiek minēts Saieta laukums un kāpnes – lai ar ratiņiem nokļūtu uz skolas vai kultūras nama pusi, jāmēro diezgan liels loks tām apkārt. Tāds pats šķērslis – kāpnes pie celiņa, kas ved no Madonas pilsētas vidusskolas uz jauniešu centru „Kubs". Ja jāpavada vecāks bērns uz centriņu, mamma ar jaunāko bērnu ratos tur nevar tikt.
Tāpat neloģiskas šķietot gājēju pārejas pie bērnudārza „Priedīte", kādreizējās Madonas Valsts ģimnāzijas (Valdemāra bulvāris 2a) un beķerejas (pretī kultūras namam) – lai uz gājēju pārejām nokļūtu ar ratiem, tie jāpārceļ ietvju apmalēm. Tikmēr, piemēram, brauktuvju krustojumos gājēju celiņi visbiežāk ir veidoti vienā līmenī ar brauktuvi, kas jāšķērso.
„Raiņa ielas lejas puse vispār nav izbraucama ar ratiem – te jau bruģis cilājas, arī tās lielās apmales priekšā. Un tas jau skaitās pats centrs – visas šīs vietas. Ar meitenēm gājām uz Smeceres silu, lai apskatītos sacensības, bet tur nezinātājs, kā es, diemžēl tālāk par ēkas fasādi netika. Jo arī nav nobraucamā celiņa ar ratiem un nav norādes, kur tad ar ratiem varētu iet. Šķiet, ka tur infrastruktūra tiek uzlabota, bet tikai priekš zinātājiem. Tā mēs griezām riņķī un braucām prom, jo nezinu, kā tur lejā var tikt," vēl piemērus nosauca mamma no Madonas.
Nobrauktuves kāpnēm nepieciešamas
Komentāru par šīm minētajām vietām sniedza Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris: „Runājot par Saieta laukuma kāpnēm, SIA „B&L Projekti" Jānis Liepiņš ir devis ļoti jauku risinājumu, kā pārbūvēt kāpnes, lai tās funkcionāli būtu ērti lietojamas gan māmiņām ar bērnu ratiņiem, gan invalīdiem, gan arī gājējiem, kur šis celiņš zigzaga veidā būtu izbūvēts ar atpūtas platformām, un pa vidiem iebūvētas trepes. Lai izbūvētu nobrauktuvi taisnā veidā, pēc normatīviem tai būtu jābūt garumā gandrīz līdz kinoteātrim, bet, veidojot zigzaga veidā, varētu izpildīt visus normatīvus, lai gan tas būtu gana garš ceļš. Šo risinājumu esam izskatījuši un noteikti arī pielietosim, kad radīsies izdevība pārbūvēt Saieta laukumu, kur arī prasās pēc rekonstrukcijas. Šobrīd nevaru minēt, kad konkrēti tas varētu būt darāms, bet tas ir iekļauts attīstības un remontu darbu sarakstā."
Runājot par līdzīgo piemēru – celiņu ar kāpnēm, kurām nav nobrauktuves, no vidusskolas uz kultūras namu – šie darbi jau bijuši iekļauti pagājušā gada investīcijās, bet netika apstiprināti, atklāja Guntis Ķeveris.
„Šogad investīcijās nebija nekā lieka, bet šī celiņa pārbūve, tāpat kā Raiņa ielas gājēju ietves gar kultūras namu, tas ir, labā puse visā garumā, būs iekļauta nākamā gada remontdarbos, protams, – budžeta iespējas vai kreditēšanās, tas jau tālāk domes deputātu lemšanai. Šo es kā pārvaldnieks uzskatu kā prioritāti, kura nepieciešama pirmām kārtām," lasītājas aktualizētajai problēmvietai piekrita Guntis Ķeveris.
Gājēju pārejas problemātiskākas
Kas attiecas uz gājēju pārejām pie kultūras nama, pie bijušās Valsts ģimnāzijas ēkas un pie PII „Priedīte", lai tur izveidotu pazeminātās ceļu apmales, būtu jāpārbūvē arī gājēju ietves, pretēji tur neko nevarot darīt.
„Šīs gājēju pārejas vēsturiski tika iezīmētas tajās vietās, kur bija liela kustība. Lai gājējiem būtu drošāka pāriešana, ar trafarējumu tika uzzīmētas neregulējamās gājēju pārejas, lai transports, kas pārvietojas pa ielu, samazinātu ātrumu un piestātu, lai palaistu gājējus un nerastos bīstamas situācijas šajās vietās. Ar laiku šis noteikti ir jāpārveido, bet, ņemot vērā, cik tas finansiāli izmaksā, šobrīd nav darīts. Lai gan šīs pārejas tika veidotas vairāk bērnu drošībai, jo bērni iet, kur ir taisnāk un ātrāk. Māmiņām ar ratiem visās trīs vietās 20 m attālumā ir vietas, kur var nobraukt uz pazeminājumiem, tikai, protams, tās nav neregulējamas gājēju pārejas – tur, šķērsojot ielu, ir jāpalaiž autotransports. Gan Raiņa un Skolas ielas krustojumā, kas ir 20 m no pārejas, ir pazeminātās apmales, gan pie Veidenbauma ielas un Valmieras ielas krustojuma ir pazeminātās apmales, kur var pāriet, kas ir 20 m no pārejas. Vienīgi pie Saieta laukuma kāpnēm tik tiešām ir jārod risinājums, kā samazināt šo apmali, bet šis varētu tikt atrisināts pie Saieta laukuma kāpņu pārbūves," skaidroja Madonas pilsētas pārvaldnieks.
Sola ieteikuma ieviešanu
Saistībā ar Smeceres silu Guntis Ķeveris atgādināja, ka tur šobrīd notiekot asfaltēšanas darbi, tieši tādēļ, lai cilvēkiem būtu ērtāk un patīkamāk tur pārvietoties.
„Ja ir runa par pārvietošanos ar ratiņiem – apkārt lielajai mājai ir izbūvēts asfaltēts ceļš, pa kuru var, mērojot vien 120 m, apbraukt un nonākt pie trases šķērsojošā tuneļa. Būvējot šo ēku, tur tā vien sanāca, lai izbūvētu kāpnes, un nobrauktuvei nepietika vietas, jo, kā zinām, tur jau ir slēpošanas trase. Man jau šķiet, ka maza pastaiga, apejot mājai riņķī, nav iemesls, lai nevarētu tikt uz trasi, lai gan pēc šiem pēdējiem darbiem šādos gadījumos varēs trasē nokļūt arī tieši no laukuma uz biatlona šautuvi vai startu gar soda apli. Paldies par ieteikumu, ka jāizvieto norādes par to, kā nokļūt šādos gadījumos uz trasi! Sagatavosim informatīvas plāksnītes. Vēlreiz paldies par jautājumiem, jo vairākas acis un prāti, kopā darbojoties, pamana trūkumus, kas mums ir jānovērš. Bet aicinātu arī cilvēkus būt saprotošiem, jo nevar visās vietās izveidot šādas nobrauktuves," secināja Guntis Ķeveris.
14.10.2022.