Pirms pāris nedēļām laikraksta redakcija saņēma vairāku Madonas iedzīvotāju vēstuli, kurā tiek pausta neizpratne par koku ciršanu pilsētas teritorijā:
„Kurš iekāroja uz vētras rēķina Madonas zaļās zonas vētras neskartās, lepnās, stiprās, veselās egles? Pat dažas lepnas priedes tika nogāztas. Vai nepietiek, ka jau slimnīcas mežs ir tiešām vētras nopostīts un pilnīgi aizgājis bojā, kāpēc vajadzēja veselos kokus nocirst? Nevajag melot, ka tie bija bojāti. Kāds neglīts skats tagad paveras pret pareizticīgo baznīcas māju. Tur pat no ārpuses nevarēja redzēt tos nedaudzos vētras nogāztos kokus. Kas deva atļauju zaļās zonas kailcirtei? Kas tas par nekompetentu mežsargu? Mēs, visi Liseskalna iedzīvotāji, esam sašutuši par tik alkatīgi cilvēka roku nopostīto skaisto egļu mežu un lūdzam sodīt tos, kuri ir vainīgie un vēlējās iedzīvoties uz vētras rēķina. Tā ir zaļā zona, kas bija un ir jāsaglabā."
Komentēt vēstulē pausto lūdzām Madonas novada pašvaldības īpašuma uzturēšanas dienesta labiekārtošanas darbu speciālisti Gitu Lutci.
– Minētajā teritorijā tika veikta kailcirte. Ja ir bijusi vējgāze, tad visa platībā, kurā ir izlauzti, izgāzti koki un kuras šķērslaukums ir zem kritiskās normas, līdz ar to atzīstot par neproduktīvu, tā tiek iestigota kā sanitārā cirte un veikta koku izciršana. Gan stigošanu, gan ciršanu kontrolē mežniecība. Konkrētais zemes gabals Sila ielā ir pašvaldības īpašums. Kopumā tiek veiktas divu veidu cirtes – sanitārā izlases, kad uz konkrētu nogabalu ir tikai daži nogāzti koki, līdz ar to ir nepieciešamība nocirst tikai atsevišķus kokus, un sanitārā vienlaidus, kad būtiski postījumi nodarīti visā teritorijā. Šajā gadījumā cirsmā nebija, ko atstāt, un tā tika vienlaidus nogāzta. Smagākie postījumi, kā jau iedzīvotāji būs pamanījuši, tika nodarīti Smeceres silam, kā arī Madonas slimnīcas un stadiona apkārtnei. Šobrīd kopējā cirsmu platība ir 97,66 hektāri. Vairumā gadījumu ir sanitārās vienlaidus cirtes. Jāpiebilst, ka Meža likums un Ministru kabineta noteikumi paredz to, ka mežaudze šajās cirsmās gan pašvaldībai, gan privātīpašniekiem ir jāatjauno. Mūsu gadījumā, visticamāk, tas būs egļu mežs. Pavasarī veiksim meža augsnes sagatavošanu koku stādīšanai, un noteiktā laika periodā mežaudze tiks atjaunota, – pastāstīja Gita Lutce.
Mežus izstrādā uzņēmumi
Par nopostīto mežu izstrādi pašvaldība ir noslēgusi līgumus ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mežizstrādi, un tie, pamatojoties uz iestigotajām cirsmām, šos meža gabalus pašlaik arī izstrādā. Kad cirsmas būs izstrādātas, mežniecībā tiks nodotas atskaites, cirsmas pieņemtas kā izstrādātas un varēs uzsākt darbu pie meža atjaunošanas.
– Mežu izstrāde turpinās. Lielākā daļa jau ir izstrādāta un kritalas savāktas, līdz ar to lielākoties atlikusi vien koku izvešana. Protams, ir arī nelielas teritorijas, kur darbs vēl nav uzsākts, taču tādu nav daudz. Neredzu pamatu bažām, ka uzņēmumi varētu izcirst kokus ārpus iestigotās teritorijas. Pagājušajā piektdienā kopā ar mežsargu izstaigājām Smeceres silu, un mežsargs atzina, ka nekādi pārkāpumi meža ciršanā nav konstatēti.
Gandrīz visi no cirsmu izstrādes iegūtie kokmateriāli šobrīd tiek realizēti tirgū. Pašvaldībai kokmateriāli ir saglabājušies vēl no pagājušajiem gadiem, līdz ar to no jaunajām cirsmām tiek atjaunots tikai atsevišķs sortiments, kā arī sarūpēta malka, kas tiek piegādāta maznodrošinātajiem. Tiesa, šis process sakarā ar laika apstākļiem ir nedaudz nobremzējies, – par nocirsto koku likteni informēja Gita Lutce.
Nekas nav mūžīgs
Īpašuma uzturēšanas dienesta labiekārtošanas darbu speciāliste atzina, ka katrai mežaudzei pienāk tas vecums, kad tā ir sasniegusi savu maksimumu un būtu jāizcērt.
– To, vai tas tiek vai netiek darīts, vispirms jau nosaka īpašnieka vēlmes. Arī pilsētas mežu teritorijās daudzviet koki bija sasnieguši ciršanas vecumu, taču uz to, ka šos mežus vajadzētu izstrādāt kā saimnieciskos, netika likts uzsvars. Koki tika uzturēti augšanas kārtībā, regulāri izvedot vien kaitēkļu skartos un nokaltušos kokus. Šīs teritorijas vairāk tiek uztvertas kā zaļā zona, kurā iedzīvotājiem atpūsties, – norādīja Gita Lutce.
Vaicāta par to, vai augusta vētra ar tās radītajām sekām mežiem ir likusi kaut ko izvērtēt arī pilsētas mežu apsaimniekošanas jautājumā, Gita Lutce atbildēja apstiprinoši.
– Esam uzsākuši visām mež-audzēm gatavot meža apsaimniekošanas projektus. Tas, ko vētra nolauza, tiks atjaunots, taču mums ir mežaudzes, kas vēl ir samērā jaunas un augtspējīgas. Vienlaikus vēlos teikt, ka mums nav nodoma tūlīt visus kokus nocirst vai nozāģēt. Koki ir novada vērtība, un tie tiek maksimāli saglabāti un aizsargāti. Ja arī rodas nepieciešamība kādu no tiem nocirst, tas netiek darīts tādēļ vien, ka mums tā iegribas, – uzsvēra īpašuma uzturēšanas dienesta labiekārtošanas darbu speciāliste.
Koku zāģēšana jāsaskaņo
Kā zināms, augusta vētra postījumus nodarīja ne tikai mežaudzēm, bet arī atsevišķiem kokiem gan pilsētas centrā, gan dzīvojamajos rajonos. Viens no šādiem kokiem bija pie kafejnīcas „Šlāgeris" augošais bērzs, kas vētrā smagi cieta un jau pēc dienas tika pakāpeniski sazāģēts.
– Koks, kuram bija divas galotnes, vētras laikā atvērās gluži kā vēdeklis, un viena no galotnēm noliecās uz ēkas jumta. Vispirms jāsaka paldies ēkas īpašniekam, ka viņš tik ilgi šo koku bija atstājis, jo mums ir gadījumi, kad jau pie mazākas bīstamības kokiem tiek rakstīti iesniegumi ar lūgumu ļaut nocirst konkrētu koku. Pašlaik ir vēl vairāki koki, par kuru nozāģēšanu, visticamāk, būs jāizšķiras. Piemēram, Raiņa ielā, pie „Latvijas Krājbankas" ēkas augošajām kļavām vētra izlauza zarus, un tagad tiem ir lielas brūces, kur var iemesties trupe un līdz ar to arī paši koki kļūt bīstami transporta kustībai un iedzīvotājiem. Turpat pie autobusa pieturas ir vēl viena kļava, ko arī vētra ir smagi skārusi, – pastāstīja Gita Lutce.
Arī privātīpašnieki savās teritorijās var izcirst kokus, kas rada draudus, taču vispirms šo rīcību vajag saskaņot ar pašvaldības koku ciršanas 0komisiju, kas izvērtēs, vai izsniegt atļauju konkrētā koka ciršanai. Pēcvētras periodā, kad šādas atļaujas īsā laikā iegūt nebija iespējams, varēja iztikt ar informatīvas vēstules atsūtīšanu, taču, ja arī šobrīd kāds uzskata, ka viņa īpašumā ir bīstams koks, kas traucē vai apdraud drošību, tad ir jāraksta iesniegums komisijai.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto