Pagājušajā mēnesī „Stara" redakcijā vērsās politiski represētais Madonas iedzīvotājs Ārijs Sekste, kas savā vēstulē vērsa uzmanību uz nepieciešamību veidot apstādījumus represēto piemiņas vietā Šķeltais akmens, kā arī vēlējās zināt, vai pēc tirgus būdiņu aizvākšanas jaunizveidotais stāvlaukums negatīvi neietekmēs piemiņas vietu.
„Izlasot laikrakstā „Stars" rakstu „Aizved tirgus būdiņas", politiski represētās personas ir gandarītas, ka pie Šķeltā akmens nebūs tirgus, nebūs piesārņojuma Šķeltā akmens teritorijā. Avīzes rakstā teikts, ka tagad piepildās Madonas novada pašvaldības vēlme atbrīvot laukumu no tirgus būdiņām. Šobrīd uzņēmēji jau atrodas zem jumta un ir priecīgi. Bijušā tirgus vieta iegūs jaunu izskatu, un sekos teritorijas labiekārtošana.
Saskaņā ar Madonas pilsētas pārvaldnieka Gunta Ķevera teikto laikrakstā „Stars", tur tiks ierīkota autostāvvieta un būs atrisināts sāpīgs jautājums par autostāvvietu trūkumu pilsētā.
Rakstā netiek minēts, kāds liktenis gaida Šķeltā akmens atrašanās vietu. Sakarā ar minēto politiski represētās personas ir satrauktas (varbūt pāragri) un grib zināt, lai kliedētu drūmās domas, jo daudz ir neskaidrību: vai automašīnu stāvlaukums pieslēgsies pie Šķeltā akmens vienā horizontālā plaknē – līmenī, vai varbūt automašīnas blīvi stāvēs pie Šķeltā akmens, vai laukums no Šķeltā akmens tiks atdalīts ar dēļu sētu vai ar dolomīta akmeņu mūra sienu, vai no autostāvvietas gājēji ies uz kāpnēm, šķērsojot Šķeltā akmens teritoriju, un svinīgu gadījumu pasākumā būs aizliegts darbināt automašīnas, lai neradītu troksni, utt.
Un tomēr – varbūt stādīt mūžam zaļo divrindu tūju dzīvžogu, lai augtu 2 līdz 3 m augstumā.
Ceram ar laikraksta „Stars" starpniecību noskaidrot, kāds nožogojums būs starp Šķelto akmeni un automašīnu stāvlaukumu, ja tāds tiks veidots."
Vēstulē Ā. Sekste arī raksta, ka pērn vērsies pie Madonas pilsētas pārvaldnieka Gunta Ķevera, lai saskaņotu tūju dzīvžoga stādīšanas skici un piešķirtu līdzekļus stādīšanai. Ticies arī ar arhitektu Jāni Liepiņu, saskaņojot tūju stādīšanas skici, kurš veica koriģējumu un skaidroja, ka blīvo stādījumu pagaidām nav vēlams stādīt, lai būtu plašāks skats uz Šķelto akmeni, jo piesedz tirgus būdu blīvās sienas. Pēc tūju dzīvžoga stādījuma skices saskaņošanas represētie griezušies ar lūgumu arī pie Madonas novada domes priekšsēdētāja Andreja Ceļapītera, kas norādīja, ka tūju stādījumi nav vajadzīgi. Pēc viņa teiktā, Šķeltā akmens vietai jābūt tādai, kāda ir izbūvēta, un papildu stādījumi nav vajadzīgi.
Arī Madonas politiski represēto biedrības valdes priekšsēdētājas Elzas Serdānes „Staram" adresētajā vēstulē skarta līdzīga problemātika.
„Madonas reģiona politiski represēto biedrība vairākās paplašinātās valdes sēdēs apspriedusi Šķeltā akmens vietas stāvokli. Viennozīmīgi atzinusi: pateicība personām, kas tādu darbu veica, un Šķeltā akmens vieta ir patīkama.
No valdes sēdes dalībnieku domu apmaiņas ir radies kopīgs lūgums, lai Šķeltā akmens vieta nebūtu atkailināta kā pašreiz no apkārtējā piegulošā skata, tāpēc nepieciešams veidot tūju dzīvžoga stādījumu, kas daļēji nosegtu skatu no dzelzceļa un tirgus laukuma būdām un mazinātu apkārtējo sadzīves trokšņu plūsmu.
Madonā Šķeltā akmens vieta ir, kur cilvēki nāk sēru dienās 14. jūnijā, 25. martā, svētku dienās 11. novembrī, 18. novembrī, ne tikai represētās personas, bet arī citi, iededz svecītes, liek ziedus, lai paustu nožēlu piespiedu kārtā aizvestajām ģimenēm, personām no Latvijas uz Sibīriju.
Mēs ceram, ka mūsu kopīgais lūgums tiks izpildīts – iestādīts tūju dzīvžogs, kas arī radīs Šķeltā akmens vietas noformējumu ar svētsvinīgu noskaņojumu."
Tūjas nav labākais risinājums
Ar abās vēstulēs skartajiem jautājumiem vērsāmies pie Madonas pilsētas pārvaldnieka Gunta Ķevera, īpašumu uzturēšanas nodaļas labiekārtošanas darbu speciālistes Gitas Lutces un arhitekta Jāņa Liepiņa, kas ir viens no piemiņas vietas rekonstrukcijas idejas autoriem.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 03.04.2013.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto