27. jūnijā Valsts vides dienesta rīcībā nonāca informācija par beigtām zivīm Aiviekstes upē pie Lubānas. Starp bojāgājušajām zivīm bija asari, raudas, vēdzeles, brekši, līdakas, līņi, karpas un vēl vairākas citas sugas. Laikraksta „Stars" redakcijā tika saņemts satraukta Lubānas iedzīvotāja zvans – kungs ne tikai pauda sašutumu par notikušo, bet arī vaicāja, kā pēc iespējas ātrāk mirušās zivis no upes izvākt, lai tās ūdens netiktu vēl vairāk piesārņots.
– Beigto zivju smaka ir šausmīga, pa upi peld neskaitāmas zivis, tās piesārņo ūdeni un izplata atbaidošu smirdoņu. Ikviens, kurš kaut reizi mūžā ir dabūjis sajust beigtas zivs smaku, saprot, par ko es runāju, un var iedomāties, kāds ārprāts tagad notiek Aiviekstē. Mirušās zivis pēc iespējas ātrāk būtu jāizvāc ārā no ūdens, tas jau tāpat ir pilns ar piesārņojumu, ko zivju līķi radījuši, taču svarīgi ir mūsu upi nepiesārņot vēl vairāk. Es piedāvātu pāri upei pārlikt tīklu, lai zivis tajā savāktu un pēc tam arī izvilktu laukā, taču tas jādara pēc iespējas ātrāk, citādi tiks nodarīts vēl lielāks kaitējums gan citiem upē mītošajiem dzīvajiem organismiem, gan arī mums pašiem. Aiviekstes upei lai liek mieru, ne jau šī ūdenstilpe ir vainojama zivju nāvē! Radības gājušas bojā Pededzes upē, bet Aiviekste ir tikai to pārnēsātāja tālāk. Jāmeklē zivju nāves cēlonis Pededzes kanālā, – uzsvēra Andris Dzenis.
Viņš arī pauda bažas par to, ka iespējamais zivju nāves cēlonis varētu būt to saindēšanās ar kādām ķīmiskajām vielām, jo mirušajām zivīm esot melnas žaunas, kas vieš neticību tam, ka to nāvi izraisījuši plūdi un karstuma radītais skābekļa trūkums. Taču saskaņā ar Valsts vides dienesta (VVD) medijos izplatīto informāciju, Aiviekstes upes zivis gājušas bojā plūdu un pārmērīgi lielā karstuma radītā iespaida rezultātā.
– Upē no applūdušajām teritorijām nokļuva liels organisko vielu daudzums, kas karstā laikā sāka strauji sadalīties, intensīvi patērējot skābekli. Noteiktā upes posmā skābekļa deficīts izrādījies zivīm letāls. VVD paņemto ūdens paraugu analīzes sniegs vairāk informācijas, – skaidroja Evija Šmite.
Atbildīgā institūcija veica upes apsekošanu un konstatēja, ka ūdenī izšķīdušā skābekļa koncentrācija Aiviekstē pie Lubāna slūžām ir 8 miligrami uz litru (mg/l), kas atbilst normai, savukārt pie Kalnupes ietekas Aiviekstē tā samazinājusies līdz 3,9 mg/l, bet pie Ičas ietekas tā ir vēl mazāka – 1,3 mg/l. Lejpus Ičas ietekas pirms Lubānas pilsētas izmērītais skābekļa daudzums jau ir katastrofāli zems – tikai 0,3 mg/l.
VVD pārstāve uzsvēra, ka ūdens, kur izšķīdušā skābekļa līmenis ir zemāks par 5 mg/l, ir nelabvēlīga vide zivīm, bet skābekļa koncentrācija, kas mazāka par 2 mg/l, izraisa to nāvi. Asaru dzimtas zivīm nāve iespējama jau pie 3 mg/l koncentrācijas.
VVD Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite informēja, ka neseno intensīvo lietusgāžu rezultātā Vidzemes upēs strauji cēlās ūdens līmenis, kas izraisīja pļavu un palieņu applūšanu.
VVD norādīja, ka nav pamatota iemesla šaubīties par dzeramā ūdens kvalitāti akās, jo skābekļa nelielais līmenis Aiviekstes upē ir lokāls. Saskaņā ar plūdu riska informācijas sistēmas datiem, ūdens līmenis Vidzemes upēs jau vairākas dienas turpina samazināties, un ir paredzams, ka tuvāko dienu laikā situācija normalizēsies.
– Tajā brīdī, kad tev ir puķu pods, tas pats sevi regulē, bet tajā brīdī, kad šis pods tiek līdz malām pieliets ar ūdeni, ūdens traucē visus procesus. Tas pats notika arī upes palienēs – tās applūda un uzrūga. Rūgšanas procesā tika patērēts daudz skābekļa, un zivīm šī skābekļa trūka. Tad tās parasti lien pie krasta un mēģina kampt ūdeni no augšas. Zivīm ir īpatnība kādu laiku spēt izdzīvot, elpojot atmosfēras skābekli, sevišķi meistari tajā ir līņi. Šogad šāda situācija gadījās vasaras laikā, citreiz tāda var notikt ziemā. Un tur nekas nepalīdzēs. Daudzi saka, ka bebru dambis jājauc nost, bet tas ir aplami. Drīzāk – jo mazāk ūdens, jo labāk, jo nedrīkst applūst palienes, kas šādā sausā un karstā laikā uzrūgst, – skaidroja vides aktīvists Māris Olte.
Jautāts par to, vai zivju nāves cēlonis tiešām varētu būt saistīts ar ķīmisko piesārņojumu, eksperts atbildēja noraidoši.
– Nekāda saindēšanās nav notikusi, +30 grādos jebkurai zivij paliks melnas žaunas. Cilvēkiem patīk izdomāt visādas konspirācijas teorijas, vienmēr censties sasaistīt šādas nelaimes ar toksisko vielu klātbūtni. Tās ir vietējās zivis, kas uzpeldējušas virs ūdens. Es saprotu, ka katram gribas meklēt un atrast izskaidrojumu šādām katastrofām, jo zivis jau nav vainīgas pie tā, ka šādas situācijas notiek. Tieši tāda pati situācija pirms četriem gadiem bija vērojama Mēmeles upē – arī applūda palienes, arī slāpa zivis, bet pēc tam ūdens atgriezās savos krastos, un viss norimās. Neko citu vairs nav iespējams tagad darīt, bet visas beigtās zivis jāvāc ārā no vietām, kur tās tagad ir, un jāaprok zemē, lai tajās nevairojas mušu kāpuri. Sakopjam savus īpašumus, visas zivis aizvācam prom, un būs atkal labi. Tagad jau visas zivis sanāks atpakaļ pa savām vietām, un, lai cik savādi tas kādam šķistu, nemaz neliksies, ka to būtu kļuvis mazāk, – pauda Māris Olte.
01.07.2022.