„27. septembrī Saikavas kapos notika svecīšu vakars. Pēc dažām dienām atklājās, ka visā kapsētā ir pazuduši svecīšu lukturīši, palikuši vien nomīdīti kapu laukumiņi. Jutos aizvainota. Interesējos un uzzināju, ka kapu uzraudze tos nolasījusi, jo iedzīvotāji nosavācot, tādējādi piesārņojot kapsētu. Lukturīši esot jāmet konteinerā. Vai nevarēja vienkāršāk? Izziņot iedzīvotājiem, ka lukturīši jāmet konteinerā, nevis lapu kaudzē. To var izdarīt dažādi, arī tā, kā es ar šo vēstuli.
Ļaudis ar lielu mīlestību iededz svecīšu uguntiņas pie savu piederīgo kapiem un vēlas, lai lukturīši ilgāk greznotu kapavietu, kaut arī jau izdeguši. Tas ir cieņas un mīlestības apliecinājums, ka mirušie nav aizmirsti. Uzskatu, ka šie lukturīši nav nekāda nekārtība, bet gan tie ir gaumīgi izkārtoti.
Nekārtība ir tā, ka mēnesi pirms svecīšu vakara nogāztais koks vēl šodien nav novākts, ka galvenie celiņi ir aizauguši un nekopti jau vairāk nekā 30 gadu, ka visu vasaru nav pļauta zāle. Ļoti ceru, ka nākamgad būs citādāk. Iedzīvotāju vārdā – Anna."
Redakcija sazinājās ar Barkavas pagasta pārvaldes vadītāju Staņislavu Smelteru, kas piekrita rakstītājas viedoklim: – Tas tiešām ir nepatīkami, ja svecīšu lukturīši bez atļaujas ir novākti un izmesti. Pats arī biju Saikavas svecīšu vakarā un šādus svečturīšus redzēju, daudzi no tiem noteikti cilvēkiem dārgi izmaksāja. Tajos svecītes taču var likt un iededzināt atkārtoti, tāpēc tie nebūtu novācami. Mums jau iepriekš ir bijusi šāda diskusija, kad kapu pārziņiem tika noteikts, lai cilvēku likto uz kapu kopiņām lieki neaiztiek. Savukārt, ja cilvēks pats vēlas kapu sveci izmest, taisnība, tas pareizi būtu jādara atkritumu konteinerā, nevis lapu kaudzē, kā reizēm notiek.
Tomēr Staņislavs Smelters solīja Saikavas kapu pārzinei atgādināt cilvēku liktās kapu svecītes neizmest. Tā kā darbiniece jau kopš svecīšu vakara ir apslimusi, iespējams, kāds gājis palīgā darbos, tāpēc radies šāds pārpratums.
Tāpat Barkavas pagasta pārvaldes vadītājs apstiprināja, ka nogāztais koks joprojām kapos atrodas nesazāģēts un nenovākts.
– Tas ir liels un vecs koks, kuru grūti pat sazāģēt. Jau tika sūtīti pagaidu algoto darbu veicēji, arī traktors, kas teju vai iestiga. Tāpēc vajadzēs pagaidīt, lai zeme piesalst, lai tiekam klāt pie nogāztā koka. Tad varēsim to sazāģēt un novākt, –
problēmu risināt solīja Staņislavs Smelters.
Autore: LAURA KOVTUNA