Ar redakciju sazinājās pensionāre Ilga, kas 2009. gada nogalē iegādājusies „BTA" veselības apdrošināšanas polises A8 programmu, taču bijusi nepatīkami pārsteigta, kad, dodoties vizītē pie neirologa, viņai paprasīta valsts noteiktā pacienta iemaksa. Tā, kā paredz polises programma, būtu jāsedz apdrošināšanas aģentūrai.
– Pagājušajā gadā biju nopirkusi šādu pašu polisi par Ls 102, taču šogad tā maksāja jau Ls 132. Tā kā iepriekš ar pakalpojumiem biju ļoti apmierināta, visus ārstus varēju iziet bez maksas, samaksāju arī lielāko summu. Taču, kad devos pie neirologa (gribēju iziet sanitāro grāmatiņu, jo esmu nodarbināta uz nepilnu slodzi), ārsts man pateica, ka polise nedarbojas. Ja gribot dabūt atpakaļ naudu, visu gadu jākrāj čeki un tad jāiesniedz „BTA". Pensionāram taču nav tādas naudas, lai visu gadu ārstētos un tad beigās varbūt naudiņu dabūtu atpakaļ. Galvenais, lai citi tā neiegrābjas, – Ilgas kundze uztraucās.
A8 programma paredz ambulatoro un stacionāro aprūpi līgumiestādēs ar iespējamu piemaksu no personīgajiem līdzekļiem par pakalpojumiem, kurus „BTA" apmaksā daļēji saskaņā ar A8 programmas cenrādi. Programmā ir ietverti pakalpojumi – ambulatorā diagnostika un ārstēšana valsts noteiktās pacienta iemaksas apmērā, ambulatorie maksas pakalpojumi (ārstu speciālistu konsultācijas, biežāk pielietojamie laboratoriskie izmeklējumi un instrumentālie izmeklējumi, ārstnieciskas manipulācijas – injekcijas, vakcinācija, obligātās veselības pārbaudes, veselības pārbaudes medicīnisko izziņu saņemšanai, ambulatorā rehabilitācija – fizikālā terapija, masāža, ārstnieciskā vingrošana – mājas vizītes), stacionārā diagnostika un ārstēšana valsts noteiktās pacienta iemaksas apmērā, neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Lai noskaidrotu, vai patiešām tik krasi mainījusies kārtība veselības apdrošināšanā, vai tomēr noticis kāds pārpratums, lūdzu komentāru „BTA" Madonas filiāles vadītājai Dacei Šņepstei: – Problēma slēpjas tajā, ka Madonas slimnīca ne tikai ar „BTA", bet arī ar citām apdrošināšanas kompānijām nav slēgusi līgumus par maksas pakalpojumiem. Tas nozīmē – ja tiek izmantots maksas pakalpojums, sākumā jāsamaksā klientam pašam, jāsaglabā čeks un ar to jādodas uz „BTA", jāuzraksta iesniegums, un čeks tiks atmaksāts. To kundzei paskaidroju arī klātienē, kad viņa pie mums bija ieradusies. Tā kā kliente uz slimnīcu bija devusies bez ārsta norīkojuma, tika izmantots maksas pakalpojums – pacienta iemaksa, kas ar ģimenes ārsta norīkojumu nebūtu bijusi jāmaksā. Tā nav tiesa, ka čekus par medicīniskajiem pakalpojumiem atmaksājam tikai gada beigās. Summa par tiem tiek atdota uzreiz. Klientiem nedaudz arī paejam pretī, atmaksājot čekus, ko gada laikā varbūt aizmirsies iesniegt, arī mēnesi pēc tam, kad beidzies polises derīguma termiņš. Nav arī noteikts, cik lielas summas čeks jāiesniedz – tas var būt kaut lats, divi vai trīsdesmit.
Ilgas kundzei jau paskaidroju, ka šis gadījums nav apdrošināšanas kompānijas vaina, jo slimnīca, visdrīzāk, labāk grib saņemt naudu uzreiz no pacienta, nevis gaidīt mēnesi, pusotru no apdrošināšanas kompānijas. Pagaidām „BTA" ir noslēgusi līgumu ar Madonas slimnīcu tikai par pacienta iemaksu. Parasti līgumi tiek slēgti februārī, taču, sazinoties ar slimnīcu, vēl neguvu apstiprinājumu tam, vai arī šogad tā būs.
Konkrētā polise ir kļuvusi par Ls 30 dārgāka, kas ir likumsakarīgi, jo arī maksa par medicīnas pakalpojumiem kļuvusi dārgāka. Ar to cilvēkiem bija jārēķinās. Ja klientu mūsu pakalpojumi tomēr neapmierina, vienmēr pastāv iespēja no tiem atteikties. Mēs nevaram ietekmēt to, kas nav no mums atkarīgs. Polise ir ļoti laba, tajā iekļauti daudzi medicīnas pakalpojumi, kurus klients var iegūt bez maksas. Pašlaik, kamēr nav noslēgts līgums ar slimnīcu, vienkārši ir tā, ka sākumā par tiem klientam jāsamaksā pašam, un pret iesniegumu un čeku apdrošināšanas kompānija summu viņam atmaksās. Mums ir klienti daudzās lielās iestādēs Madonā, un visi līdz šim ar mūsu pakalpojumiem bijuši ļoti apmierināti.
Sazinoties ar SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētāju Bruno Kokaru, noskaidrojās, ka šogad slimnīca ar apdrošināšanas kompānijām līgumus par maksas pakalpojumiem neslēgs. Bruno Kokars pamatoja lēmumu: – Līdz šim ar visām apdrošināšanas kompānijām slimnīcai ir nācies piedzīvot vairāk problēmu, nekā atvieglojumu. Kompānijas mēdz nemaksāt par savu klientu medicīniskajiem maksas pakalpojumiem mēnešiem, bet mums uz to jāgaida. Piemēram, ar „Rīgas slimokasi" esam braukājuši trīs gadus viens pie otra, lai sadzītu naudu. Tagad daži aizbildinās, ka mainījušās cenas, bet ne jau mediķi vai personāls to darīja. Vainīgi vienmēr ir citi, bet savu nesakārtotību apdrošināšanas kompānijas nepamana. Nevaram pat izsekot, kāda kuram pacientam ir polise, vai tā jau beigusies vai ne, jo informācija viņu sistēmā nemitīgi mainās. Tāpēc šogad izlēmām līgumus neslēgt – mums nav vajadzīgs šis haoss. Pacienti varēs ar čeku doties pie savas apdrošināšanas kompānijas un summu atgūt. Varbūt tas nav pats ērtākais variants, jo kompāniju biroji var atrasties citā pilsētā, bet mēs nevaram strādāt ar tādiem zaudējumiem apdrošināšanas kompāniju dēļ.
Autore: LAURA VOITIŅA