Kamēr vieni var priecāties par pavasara atnākšanu, tie, kam ik dienu jāizbrien vai jāizbrauc lauku ceļi, pamatoti šķendējas par dubļiem un bedrēm. Tā arī kāda Praulienas pagasta iedzīvotāja jau gadiem cenšas panākt, lai tiktu sakārtots aptuveni 4 kilometrus garš zemes ceļa posms no autobusa pieturas „Visagals" līdz Visagala stacijai.
Ja kaut kur jānokļūst kājām, ceļš esot izejams tikai ar gumijas zābakiem, savukārt šopavasar zvanītāja ar vīru vieglajā automašīnā uz šī ceļa jau esot iestigusi. Rodas bažas, vai nepieciešamības gadījumā ceļu veiksmīgi varētu izbraukt ātrā palīdzība vai citi palīdzības dienestu auto.
Dīvainākais šajā situācijā ir tas, ka pērn sieviete pati sazvanījusi VAS „Latvijas Valsts ceļi", izklāstot problēmu, jo tā atkārtojas gadu no gada – viņai solīts ceļu sakārtot. Tomēr gads atkal aizritējis, bet nekas neesot izdarīts. „Kaut vismaz nogreiderētu šo ceļa posmu, lai neveidojas tie vaļņi gar ceļa malām un ūdens nekrājas kā tādā vannā," lūdz sieviete.
VAS „Latvijas Valsts ceļi" Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Niedra atbildē pauda: „Autoceļam V892 Saikava-Visagala stacija ir D uzturēšanas klase, bet posmā no 2,5. līdz 6,54. km, par kuru arī interesējas iedzīvotāja, ceļam praktiski nav seguma. 2014. gadā ceļš tika planēts 4 reizes. Šogad minētā autoceļa posms tiks noprofilēts, tiklīdz ceļa klātne būs nožuvusi, cerams, ja laikapstākļi būs labvēlīgi – jau marta otrajā pusē."
Viņa arī norādīja uz likumā noteikto, ka ceļu uzturēšanas darbi tiek veikti prioritārā secībā, pamatojoties uz uzturēšanas klasēm, kur attiecīgi D klase ir zemākā.
VAS pārstāve piebilda, ka pirms vairākiem gadiem attiecīgo ceļu piedāvāts nodot Praulienas pagasta pārvaldei, bet tā neesot piekritusi. Praulienas pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Gotlaufs komentēja: – Personīgi šādu piedāvājumu pārņemt ceļu neatceros, tas tātad būtu varējis būt pirms patiešām daudziem gadiem. Pat ja šāds piedāvājums nāktu šodien, mums šobrīd nav tādu līdzekļu, lai uzreiz ceļu pārņemtu. Ja tas tiktu savests kārtībā, atbilstoši pielabots, tad gan, visticamāk, problēmu nebūtu. Līdz tam – tas tomēr ir „Latvijas Valsts ceļu" pārziņā un attiecīgi arī jāuztur ceļiniekiem. Diemžēl problēma ar šiem D klases ceļiem (un tas nav vienīgais sāpīgais ceļš Praulienas pagastā) ir – uz zemākās klases ceļiem uzturētājam praktiski nav īpaša pienākuma kādus darbus veikt. Otra lieta – tieši pavasarī, rudenī, kad ceļi ir visproblemātiskākie, pa tiem pasākuši braukt mežinieki, jo vienmēr tā sagadās, ka steidzami vajag nogādāt materiālus. Tad gan iedzīvotāji ir neapmierināti, un tas ir pamatoti. Esam visādi centušies to risināt – tikties, runāties, esam pat ar policiju gaidījuši transportlīdzekli, lai varētu pieķert un sodīt un lai ceļi netiktu izbraukāti.
Arī Ieva Niedra atgādināja: „Pavasarī, kad zeme atkūst, turklāt nevienmērīgi, grants ceļi kļūst mitri, mīksti un mazāk izturīgi, tāpēc uz daudziem vietējiem un reģionālajiem grants ceļiem tiek ieviesti ierobežojumi un aizliegta pārvietošanās kravas transportam, kas smagāks par 10 t, lai ceļi netiktu sabojāti neatgriezeniski."
Jāsecina, ka tuvākajā nākotnē iedzīvotāji var cerēt vien uz ceļa noprofilēšanu marta otrajā pusē. Savukārt laikā, kad ierobežota smago transportlīdzekļu pārvietošanās pa zemes ceļiem, par pamanītiem pārkāpējiem jāziņo atbildīgajām institūcijām, lai ceļu stāvoklis netiktu pasliktināts vēl vairāk.