Nesen kāda Madonas iedzīvotāja saskārusies ar situāciju, kad no zila gaisa atklājies – viņai piederošajā dzīvoklī piedeklarējies pilnīgi svešs vīrietis. Sākumā par šo faktu viņai ziņojusi mājas vecākā, kurai savukārt zvanījusi pašvaldības pārstāve, lai noskaidrotu, vai šāda persona dzīvo šajā mājā. Kaut gan atbildēts noliedzoši, ar laiku uz svešinieka it kā „dzīvesvietu" sākušas nākt paziņojumu vēstules no tiesas, probācijas dienesta, parādu piedzinējiem, ieradusies arī policija.
Dzīvokļa īpašniece atminas notikumu gaitu: – Man piezvanīja mājas vecākā, ka viņai zvanīts no pašvaldības un jautāts, vai te tāds dzīvojot. Par to brīnos, kāpēc pašvaldība nesazinājās ar mani, dzīvokļa īpašnieci, bet gan ar mājas vecāko. Labi, ka mājas vecākā bija zinoša, atbildēja noliedzoši un par šo sarunu arī informēja mani. Uzreiz devos uz domi rakstīt iesniegumu, ka tāda persona te nedzīvo, pie reizes jautājot, kā vispār tāda situācija varēja izveidoties. Man atbildēja – jā, Latvijā pieņemts tāds likums, ka principā jebkurš caur internetu var piedeklarēties jebkur. Pēc iesnieguma uzrakstīšanas un nepieciešamo ziņu sniegšanas pašvaldībā man solīja, ka personu mēneša laikā no mana īpašuma izdeklarēs. Pa to laiku uz mājām sāka nākt vēstules – no tiesas, no probācijas dienesta, no parādu piedzinējiem. Tad vienā dienā durvīs bija iebāzta zīmīte, ka obligāti jāierodas tiesā, par ko biju ļoti dusmīga, jo to taču redz gan pastnieces, gan kaimiņi – visu ko var padomāt, ka it kā mēs tie kriminālie iemītnieki būtu! Nākamajā rītā vēl ieradās policija – izpratināja: kas un kāpēc šeit piedeklarējās, kā par to uzzināju, vai rakstīju iesniegumu, cik ilgi un kādas nāca vēstules, ko ar tām izdarīju? Bija vēl pratinājuši kaimiņus, vai te tāds dzīvojot. Saprotu, ka tas ir viņu darbs, bet man, piemēram, bija kauns, ka pa korpusu staigāja policija, prašņāja, kas pie manis dzīvo, nāca tādas vēstules uz manu adresi, teju vai es kāda noziedzniece būtu. Policijas darbiniece vēl minēja, ka šim cilvēkam ir noteikta probācija. Tā viņi varētu katru vakaru no pulksten 23 ierasties šai mājoklī, lai pārbaudītu, vai vīrietis atrodas „dzīvesvietā". Bet, sapratusi situāciju, policijas darbiniece teica, ka mūs pa naktīm ar pārbaudēm netraucēs, jo tās personas taču te nav.
Pēc nedaudz vairāk nekā mēneša madoniete saņēmusi pašvaldības lēmumu par personas izdeklarēšanu no viņas īpašuma sakarā ar to, ka personai nav tiesiska pamatojuma tur dzīvot. Lasītāja izteica neizpratni, kā var būt situācija, ka jebkurš var izdomāt adresi un tur piedeklarēties, par ko mājokļa īpašniekam var rasties dažādas neērtības.
Jāteic, ka šādu likumu valsts pieņēmusi jau 2009. gadā, kad ikviens savu dzīvesvietu var deklarēt arī elektroniski tīmekļa vietnē www.latvija.lv. Nepieciešama tikai pieslēgta un aktivizēta internetbanka. Lai gan likuma mērķis bija panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību un lai atvieglotu dzīvesvietas deklarēšanas procesu, realitātē ir jau tūkstošiem gadījumu, kad personas bez atļaujas un tiesiska pamatojuma ir deklarējušās citiem cilvēkiem piederošās dzīvesvietās.
Likums arī paredz – ne deklarējot dzīvesvietu klātienē (pašvaldībā vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē – PMLP), ne elektroniski, cilvēkam nav jāuzrāda deklarēšanās tiesiskumu apliecinoši dokumenti vai līgumi. Patiesu ziņu sniegšana ir paša cilvēka godaprāts. Savukārt ziņu patiesumu apliecina iesniedzēja paraksts, e-paraksts vai tam pielīdzinātā internetbankas autorizācija.
PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule apstiprināja: „Diemžēl valsts labvēlību – maksimāli vienkāršoto deklarēšanās kārtību – negodprātīgi cilvēki mēdz izmantot ļaunprātīgi, melojot par deklarēšanās tiesisko pamatu un deklarējot savu dzīvesvietu tur, kur patiesībā nav tiesību deklarēties." Nereti fiktīvā adresē cilvēks deklarējoties, lai no attiecīgās pašvaldības saņemtu atvieglojumus vai palīdzību, vai vienkārši tādēļ, lai viņu nevarētu atrast viņa īstajā uzturēšanās vietā.
Kā to laikus atklāt?
Prakse liecinot, ka ir dažādas situācijas, kā personas atklāj, ka viņu mājoklī kāds piedeklarējies bez viņu ziņas. Daži to pamana maksājuma kvītī par komunālajiem pakalpojumiem, kurā atkarībā no deklarēto iedzīvotāju skaita mainās atkritumu izvešanas cena. Citi to pamana, kad saņem paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu, jo arī tajā norādīts, cik deklarēto personu ir īpašumā.
Īpašnieks vai pilnvarotā persona ziņas par personām, kuras ir deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā, var saņemt PMLP rakstiski vai izmantojot elektronisko datu nesējus. Aktuālo informāciju par adresē deklarētajām personām var saņemt arī tīmekļa vietnē www.latvija.lv, autorizējoties ar internetbanku vai izmantojot elektronisko parakstu.
Kur jāvēršas?
Ja persona pati konstatē, ka īpašumā bez tiesiska pamata ir deklarējusies cita persona, ir jāvēršas ar iesniegumu attiecīgajā pašvaldībā par dzīvesvietas deklarācijas pārbaudi.
Pašvaldības lēmumu par personas deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu pieņem attiecīgās pašvaldības administratīvā komisija, kas nosaka arī soda apmēru, jo Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz administratīvo atbildību personām, kurām nav deklarēta dzīvesvieta Latvijā, kā arī personām, kuras, deklarējot dzīvesvietu, sniegušas nepatiesas ziņas – attiecīgi par dzīvesvietas nedeklarēšanu personai izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 350 eiro, savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, deklarējot dzīvesvietu, personai uzliek naudas sodu no 70 līdz 500 eiro.
– Uzskatu, ka valdībai ļoti nopietni būtu jāpārskata likums, jo šobrīd sanāk, ka savs laiks un nervi jātērē būtībā cietušajai personai, turpretī fiktīvi deklarējusies persona var piedeklarēties tālāk atkal citā adresē, un arī soda piespriešana ir apšaubāma – kā tad viņu atradīs un sodīs? Tāpēc labāk cilvēkiem pašiem sevi sargāt, būt ļoti uzmanīgiem un vērīgiem, vienmēr pārskatīt, kam ir adresēti pienākošie sūtījumi, pārbaudīt saņemtos rēķinus un informāciju, lai tad vēlāk nebūtu jāatklāj, ka, piemēram, tiek maksāta apsaimniekošanas maksa par adresē nedzīvojošu cilvēku, – uzsver madoniete.
11.04.2018.