Pagājušajā nedēļā saņēmām Ļaudonas pagasta iedzīvotājas Ilonas Cīrules vēstuli, kuras virsraksts „Kliedziens palīgā!" visai spilgti un emocionāli raksturoja tās saturu.
„Labdien! Mani interesē, kāpēc Ļaudonas pagasts nelabo ceļu, kurš nav izbraucams gadiem? Aizbildinās ar to, ka kaimiņi neatļauj. Ceļš, kas ved uz mājām „Pipari", kur dzīvo cilvēki, kas ir invalīdi un kam bieži iznāk saukt ātro palīdzību. Ir jāmeklē risinājums. Šaubos, vai Ļaudonas pagasta ceļu meistars Jānis Zavals uzņemsies atbildību par to, ka „Piparu" mājās paliks kādam slikti ar veselību un palīdzība nevarēs laicīgi ierasties, jo ceļš ir katastrofa. Paldies!"
Ar šādu e-vēstuli 13.04.2015. vērsos pie Madonas novada domes priekšsēdētāja Andreja Ceļapītera. Uz ko novada domes priekšsēdētājs atbildēja: „Labdien! Jūsu vēstuli es nosūtu Ļaudonas pagasta pārvaldniecei Ilzei Dreimanei, kas Jums sagatavos atbildi un informēs mani par problēmu un potenciālajiem risinājuma variantiem."
Ir pagājis vesels gads. Ceļš joprojām bez izmaiņām. Atbildes no pagasta pārvaldnieces Ilzes Dreimanes vēl joprojām nav. Citi fakti ir skumji.
2016. gada 18. marta rītā „Piparu" mājā bija kārtējā nepieciešamība pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības. Ātrās palīdzības šoferis pa ceļa posmu Bringuļi-Vēresmala varēja iebraukt tikai no Bringuļu puses pa kalnu uz leju, atpakaļ izbraukt tur vairs nevarēja. Šoreiz dārga bija katra sekunde. Laimīgas sagadīšanās rezultātā ātrās palīdzības šoferis zināja apkārtējos ceļus un riskēja doties Vēresmalas virzienā cauri mežiem uz Mētrienas-Madonas asfaltēto ceļu. Arī tas prasīja 40 min. kavēšanos sliktās izbraukšanas dēļ.
Diemžēl 19. marta rītā slimnieka sirdsdarbība apstājās.
2016. gada 18. marta rītā telefoniski sazinājos ar Ļaudonas pagasta ceļa meistaru Jāni Zavalu, notika diezgan asa vārdu apmaiņa. Zavala kungs atbildēja, ka visi ceļa posmi ir sakārtoti, bet, lai sakārtotu posmu Bringuļi-Pipari, jāvienojas ar īpašuma „Bringuļi" īpašniekiem.
2007. gada pagasta plānojumā ceļa posmam Bringuļi-Vēresmala 1,81 km garumā ir noteikts B grupas statuss. Šis posms vienīgo bezjēdzīgo remontu ar divām grants kravām pilnīgi nevajadzīgā vietā redzējis tajā pašā 2007. gadā, kas arī pieminēts 2008. gada Ļaudonas pagasta pārvaldes informatīvā izdevuma „Ļaudonas Vēstis" februāra numurā. Pa reizei gadā izbrauc greiders līdz Vēresmalai. Reizēm pat tikai līdz „Piparu" mājām, nerunājot par ceļiem no Vēresmalas, kur greiders nav redzēts pat trīs gadus.
Ja jāvienojas ar saimniecības „Bringuļi" īpašniekiem, tad kur paliek pagasta plānojums? Kur paliek tas, ka 2015. gada 1. janvārī ir stājies spēkā Zemes pārvaldības likums, kura 8. pants noteic pašvaldības bilancē ierakstīta ceļa atsavināšanu par labu pašvaldībai.
Vai tagad, kad „Piparu" mājās palikuši trīs iedzīvotāji, tur vispār ceļš vairs ir vajadzīgs? Vai šajā valstī beidzot kāds ir gatavs atbildēt par saviem darbiem un nedarbiem? Vai šajā valstī amatpersonas var darīt, ko grib, un saņemt algu no nodokļu maksātāju kabatas, un nekvalitatīvi izlietot pašvaldības līdzekļus? Vai cīņā par taisnību rokās turpmāk jāņem beisbola nūja, vai jāgriežas Eiropas institūcijās? Vai šīs valsts amatpersonas ir spējīgas rīkoties vai tomēr nespējīgas un domā tikai par pašlabumu? Vai varbūt vienkārši jāatstāj šī valsts?
Ar cieņu,
ILONA CĪRULE
„Jānoliek rungas"
Ļaudonas pagasta pārvaldniece Ilze Dreimane, lūgta komentēt Ilonas Cīrules vēstuli, kas nosūtīta arī pārvaldei, kā arī Madonas novada pašvaldības domes vadībai un vairākiem Latvijas plašsaziņas līdzekļiem, atzina, ka vēstulē minētā ceļa posma sakārtošanu apgrūtina to izmantojošo pagasta iedzīvotāju sliktās kaimiņattiecības, kas pašlaik kategoriski liedz iespēju par kaut ko vienoties.
– Stāstam par šo ceļa posmu ir sena vēsture. Tas skaitās pašvaldības reģistrā, taču zemes īpašniece šo faktu neatzīst. 2002. vai 2003. gadā toreizējā Ļaudonas pagasta padome bija noslēgusi līgumu par servitūta izveidi, uzņemoties arī šī ceļa posma uzturēšanas darbus. Dabā šis ir pļavā iebraukts ceļš, kuru uz noslēgtā līguma pamata iekļāva ceļu reģistrā, taču Zemesgrāmatā tas nav nostiprināts kā servitūts, apgrūtinājums zemes īpašniekam. 2015. gadā bija saplānoti šī ceļa sakārtošanas darbi un pat tehnika novietota, taču zemes īpašniece aizliedza darbus veikt. Sākām šķetināt, kādēļ tā, un izrādījās, ka iemesls ir sliktās kaimiņattiecības, kur taisnība droši vien meklējama kaut kur pa vidu, – to, kādēļ vēstulē minētais ceļa posms nav sakārtots, skaidroja Ilze Dreimane.
Pārvaldes vadītāja norādīja, ka „Bringuļu" saimniece neiebilst pret pārvietošanos pa šo ceļu, kā arī ziemas un vasaras ceļa uzturēšanas darbiem, taču iebilst pret lielākiem remontdarbiem, savukārt „Piparu" māju iedzīvotāji iebilst pret uzturēšanas darbiem. Viņa gan piemetināja, ka dokumentāli „Piparu" iedzīvotāju atteikums šiem darbiem līdz šim nav fiksēts, taču regulāri gadās tā, ka, greideram aizbraucot līdz ceļa posmam, darbus veikt netiek ļauts.
– Jā, vēstule ir emocionāla, un tiek piesauktas beisbola nūjas, taču nevajag nūjas, vajag vienkārši sakārtot savas kaimiņattiecības. Zinu, ka nepārtraukti tiek konfliktēts, un viens par otru pat raksta iesniegumus policijai. Attiecībā uz vēstulē pausto pārmetumu, ka gadu no pašvaldības nav sniegta atbilde, –
tas nav tiesa. Atbilde tika sniegta pagājušās vasaras nogalē, un arī pārvaldes ceļu meistars personīgi vairākkārt ir runājis ar Cīrules kundzi, taču mūsu ieteikumi netiek uzklausīti. Viens no ieteikumiem ir vērsties tiesā un panākt, ka ceļa posmam tiek noteikts servitūta statuss. Tādā gadījumā nebūtu tiesību liegt veikt remontdarbus, taču šis ir jautājums, kas jākārto pašiem māju saimniekiem, nevis pārvaldei, – sacīja Ilze Dreimane, atkārtojot savu ieteikumu – ir jānoliek rungas un jāuztur normālas kaimiņattiecības.