„Aprīlī notika ceļu satiksmes negadījums, kurā ceļu policista sieva izraisīja avāriju. Savukārt pats ceļu policists šo situāciju, uzskatu, atrisināja ar viltu un negodīgu rīcību, savā labā izmantojot dienesta stāvokli. Ar savu stāstu vēlos vien cilvēkus mudināt tik akli neuzticēties policistiem un jebkurā situācijā pastāvēt uz savu taisnību.
Viss notika tā. Izgriezāmies Blaumaņa ielā no kādas privātmājas piebraucamā ceļa un uz īsu brīdi brauktuves malā apstājāmies. Tieši tajā mirklī no ielas pretējās puses atpakaļgaitā, pārbraucot pāri baltajai līnijai, mūsu mašīnā ieskrēja cita automašīna, kuru vadīja sieviete.
Izkāpu ārā, bet vīra pusē no trieciena bija iespiestas durvis, un viņš nevarēja izkāpt. Sieviete pajautāja, vai es saukšot policiju. Atbildēju, ka jā. Uz to viņa noteica, ka pati piezvanīšot. Dzirdēju, ka telefonsarunā viņa stāsta, ka notikusi avārija, tā kā esam mazliet pazīstamas, pateica arī, kas mēs esam un ar kādu auto braucām. Sanāk, ka viņa bija piezvanījusi savam vīram, kas ir policists. Pa telefonu bija dzirdams, ka viņš atbildē vēl pateica, lai viņa nezīmējoties uz ceļa, bet gan nobrauc nost. Tā viņa, pirmkārt, patvaļīgi pameta avārijas vietu.
Tad telefons tika iedots manam vīram, kas bija vadījis automašīnu. Kolīdz sākās sarunas ar mums, visu laiku tika uzsvērts un atkārtots – paši esat vainīgi. Labi, palikām pie tā, ka jāuzraksta saskaņotais protokols. Ka vakarā pie mums atbrauks, sarunāsim visu, kā vajag. Atbrauca, vēlreiz visu notikušo pārrunājām. Pēc kā vīrietis noteica – bet man sieva ko pilnīgi citu stāstīja. Uz to atbildēju, ka tad jau mums policiju uzreiz vajadzēja saukt, kāpēc tad no tā atrunāja?
Beigās jutāmies tiktāl morāli apstrādāti, ka vīrs parakstīja policista jau sarakstīto lapu. Uzzīmētajā skicē „pa draugam" arī iznāca tā, ka abu iesaistīto pušu vaina bijusi 50 uz 50, kaut arī mūsu uzskatā zīmējums nepavisam neatbilda sākotnējai situācijai.
Tad nu tagad mums apdrošinātāji saka, ka paši jau mēs esot vainīgi. Tik ļoti gan pat nesatraucos par saskādēto auto, kā par attieksmi, kad rodas sajūta, ka policijā tikai sev pazīstamos un tuvos aizstāv."
Tā laikrakstam „Stars" pagājušajā nedēļā rakstīja kāda lasītāja no Madonas. Viņa arī minēja senākus notikumus, kad esot saskārusies ne ar to labāko attieksmi no atsevišķiem policijas darbiniekiem. Piemēram, kādā vakarā viņai, piebraucot pie benzīntanka, klāt pienācis policijas darbinieks, kas iepriekš braucis aiz viņas, un izteicis minējumu, ka „gan jau viņa pie „Stop" zīmes neapstājās". Kad sieviete atbildējusi, ka varot pārbaudīt kameru ierakstus, ar ko aprīkotas policijas mašīnas, pateicis, lai neizrunājoties.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 22.04.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA