Šā gada 23. maija „Stara" numurā publicējām rakstu „Arī šogad ceļi pilsētā neputēs", kurā minējām, ka šovasar līdzīgi kā pērn uz Madonas pilsētas ielām ar grants segumu Madonas novada pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļa uzklāj putekļu absorbentu – kalcija hlorīdu, kas novērš ceļa putēšanu, kā arī palīdz labāk saglabāt ceļa segumu.
Pēc raksta publicēšanas saņēmām kādas Madonas iedzīvotājas zvanu ar vaicājumu, vai uz ielām klātais materiāls nerada draudus videi un cilvēka veselībai.
Šo jautājumu komentēt lūdzām Veselības inspekciju un Madonas reģionālo vides pārvaldi.
Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas sagatavotā atbilde: „Pasaules valstīs samērā plaši zemes ceļu apstrādei izmanto kalcija hlorīda šķīdumu – ceļa putekļu apslāpēšanai un ceļa seguma virsmas nostiprināšanai. Kalcija hlorīda granulas ziemā var tikt izmantotas kā līdzeklis pret ledu un slīdēšanu. Kalcija hlorīda izmantošana ceļu apstrādei ievērojami samazina veselības riskus, kas saistīti ar ceļa putekļu regulāru ieelpošanu.
Kalcija hlorīds ir balta pulverveidīga viela, kas viegli absorbē mitrumu. Vielu plaši izmanto gan rūpniecībā, gan medicīnā, gan arī kā pārtikas piedevu. Kalcija hlorīda īpašība absorbēt mitrumu no atmosfēras gaisa veicina putekļu izdalīšanās apspiešanu. Kalcija hlorīds jeb CaCl2 var iesūkties ceļa virsmā 7-10 cm dziļumā, līdzsvarojot mitruma līmeni tā, ka mitrums paliek ceļa augšējā slānī.
Kalcija hlorīda hidratizētā forma (kalcija hlorīda šķīdums), ko izmanto ceļu apstrādei, nav kairinoša ādai un elpošanas ceļiem, tomēr var radīt nopietnu acu kairinājumu, ja šķīdums tiešā veidā nonāk acīs. Vielai ir raksturīgs zems toksiskums.
Jāņem vērā, ka gan kalcija, gan hlorīda joni ir būtiskas cilvēka pārtikas sastāvdaļas. Kalcija hlorīds Eiropas Savienībā ir reģistrēts kā pārtikas piedeva E509. Toksikoloģiskie pētījumi neuzrāda kalcija hlorīda kancerogēnu iedarbību, t. i., kaitīgi efekti nav konstatēti, kā arī tas neietekmē embrija un augļa attīstību grūtniecības laikā.
Lai izvairītos no acu kairinājuma, strādājot ar kalcija hlorīda šķīdumu darba vidē, ir jāievēro darba aizsardzības prasības, piemēram, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus"."
Madonas reģionālās vides pārvaldes vadītājs Jevģenijs Sobko, vaicāts par kalcija hlorīda iespējamo ietekmi uz vidi, atzina, ka vides pārvalde šo jautājumu nereglamentē.
– Mēs nereglamentējam sāls vai cita veida vielu pielietošanu uz ceļiem. Mēs neizsniedzam atļaujas un nesaskaņojam to lietošanu. Ceļu uzturēšanas jautājumi ir atrunāti valsts likumdošanā, un visām vielām, kas tiek izmantotas ceļu uzturēšanā, jābūt atbilstoši sertificētām, kā arī jābūt atļaujai tās lietot Latvijas teritorijā, – sacīja Jevģenijs Sobko.
– Mēs, tāpat jūs vai visi citi iedzīvotāji, varam vizuāli novērtēt, vai ir nodarīts postījums pilsētas zaļajai zonai vai nav. Saskaņā ar manu pieredzi – lielu acīmredzamu postījumu, ko būtu radījis sāls, manā, kā arī vides pārvaldes rīcībā nav. Uzmanību vides pārvalde pievērstu tādā gadījumā, ja būtu vērojams vides piesārņojums. Kas attiecas uz putekļiem – to līmenis uz mūsu ceļiem ir gana augsts, un, ja ar šādām metodēm to izdodas mazināt, tas ir tikai apsveicami.
Materiālu sagatavoja
EGILS KAZAKEVIČS