„Lūdzu, steidzami izsludiniet Madonu par netīrāko pilsētu Latvijā. Ja ir konkurenti, lai piesakās! Pa Saules ielas trotuāriem paiet nevar, pāri ielām netiek, uz ietvēm vēl ne tikai sniegs, bet arī visu ziemu kaisītās smiltis. Meklējiet domē sliņķus! Ir jau arī vietas, kur tīrs, bet to ir tik maz. Es zvanu uz TV un aicinu vai nu „Bez tabu", vai „Tautas balsi", lai brauc pafilmē. Tad Madonai būs „gods" pa visu valsti."
Vakar pusdienlaikā šādu elektronisku vēstuli saņēmām no madonietes Ainas. Ceturtdien kolēģei kāda Aizkraukles iedzīvotāja, kas atbraukusi ciemos uz Madonu, telefoniski sūrojusies par slidenajām Raiņa ielas ietvēm. Es pati savukārt jau vairākus rītus, neriskēdama lavierēt pa slideno Augu ielas velosipēdistu celiņu (otrpus ielai rudenī nobruģētā ietve, par ko visi kvartāla iedzīvotāji tā priecājās, šoziem tā arī par lāgu vispār netika tīrīta, vienīgi tik, cik cilvēki paši iestaigāja), eju pa ielas braucamo daļu, bijīgi palaižot garāmbraucošās mašīnas. Mierinu sevi: vēl pāris dienu jāpaciešas, un tad jau pavasaris būs ledu nokausējis, bet diemžēl tas tik ātri nenotiek.
– Nu ko var darīt – šobrīd tāds periods: naktīs mīnusi, dienās – maziņi plusiņi, – nedaudz uzvilcies, uz „Stara" zvanu atbild Madonas novada pašvaldības īpašuma uzturēšanas nodaļas vadītājs Aldonis Rībenieks. – Man jau te zvana vienā gabalā. Strādājam. Braucam ar mazo traktorīti, kaisām ietves. Arī šodien, piemēram, uz Raiņa ielas. Pats nogāju lielu šīs ielas posmu – principā tik traki nav, vienīgi piekalnē pret privātmājām, kur teorētiski pašiem namu īpašniekiem vajadzēja ziemā tīrīt sniegu (saistošos noteikumus jau neviens atmainījis nav), no celiņiem kūst ūdens un tek uz ietves, un šie ietves posmi ir slideni. Nu varēja jau vismaz smiltis tagad paši pakaisīt, lai kājas neslīd. Kastes ar smiltīm taču stāv visu ziemu! Mēs principā visus darbus darām mehanizēti. Arī smiltis, kad sniegs būs galīgi nokusis, lielumu centīsimies savākt mehanizēti, pārējo tad ar rokām. Kādreiz mums bija 13 sētnieku, bet kopš pagājušā gada, kad budžets tika „apcirpts", – tikai viens sētnieks, kas kopj Saieta laukumu. Pārējo darām mehanizēti un ar „simtlatnieku" palīdzību.
Savukārt, piemēram, kaimiņos Aizkrauklē, kā stāsta, sētnieki cītīgi strādājuši visu ziemu, ietves ar sniegu nemaz nav aizaugušas un arī smilšu kārtas uz tām nav. Nu ko, mīļie madonieši, laikam pašiem būs jāņem slotas un jādodas palīgos ieviest tīrību pilsētā. Kad izsaku šo domu īpašuma uzturēšanas nodaļas vadītājam, viņš nosaka, ka vēl jau esot par agru – neesot garantijas, ka nenākšoties vēl kaisīt virsū…
Autore: BAIBA MIGLONE