Aizvadītajā nedēļā laikraksta „Stars" redakcijā tika saņemts satraukts zvans no kādas Dzelzavas pagasta iedzīvotājas ar jautājumu, vai šobrīd nav aizliegums veikt darbus mežā.
– Ļoti vēlos rast atbildi uz jautājumu, kas mani nomāc jau ilgāku laiku. Pašlaik Dzelzavas pagastā kādā mežā ļoti aktīvi norit koku zāģēšana. Tāpat tiek atēnotas cirsmas. Vai tad šobrīd nav stājies spēkā kāds aizliegums, ka putnu ligzdošanas laikā šie darbi netiek veikti? Tāpat esmu novērojusi, ka meža dzīvnieki arvien biežāk sastopami cilvēku tuvumā. Vai tiešām troksnis un lielā koku izzāģēšana tam nav iemesls? Meži paliek tukšāki, dzīvniekiem vairs nav patvēruma, – pauž Dzelzavas pagasta iedzīvotāja.
Sazinoties ar Dabas aizsardzības pārvaldes departamentu, tā direktore Gita Strode skaidro: – Ierobežojumi koku ciršanai putnu ligzdošanas laikā ir noteikti aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī daudzas pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem ir aizliegušas koku ciršanu apdzīvotās vietās putnu ligzdošanas laikā. Latvijas Ornitoloģijas biedrība portālā manabalss.lv vāc parakstus, lai visā valstī ierobežotu mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā. Savukārt dzīvnieki biežāk sastopami cilvēku tuvumā, jo to uzvedība mainās – daļa sugu pielāgojas biežākai cilvēka klātbūtnei, troksnim un citiem aspektiem.
Savukārt Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus pastāsta par to, cik būtiski ir ierobežot mežu ciršanu tieši putnu ligzdošanas laikā.
– Galvenā problēma ir tā, ka, cērtot mežu putnu ligzdošanas laikā, katru gadu tiek izpostīts liels skaits (vairāk nekā 50 tūkstoši) putnu ligzdu. Turklāt mežizstrādes darbu trokšņa radītā traucējuma dēļ iet bojā arī daudz ligzdu, kas fiziski izpostītas netiek (šo skaitli gan grūti aplēst, bet tas ir vēl lielāks nekā fiziski izpostīto ligzdu skaits), – norāda Viesturs Ķerus. – Latvijā ligzdo 103 putnu sugas, kam vismaz daļai populācijas ligzdošanas sezonas laikā nepieciešams mežs. No šīm sugām 68 (66%) nav paredzēta nekāda juridiskā aizsardzība, izņemot Putnu direktīvas prasību aizsargāt visas dabiski sastopamās putnu sugas, bet no juridiski aizsargātajām tikai 19 var veidot mikroliegumus. Vēl astoņu sugu aizsardzībai izveidotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, taču tās atkarībā no putna sugas ietver vien 0,4-25% populācijas. Astoņām formāli juridiski aizsargātajām sugām specifiski dzīvotņu aizsardzības pasākumi netiek nodrošināti. Protams, daļa šo sugu populāciju ligzdo citu sugu aizsardzībai izveidotās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un tamlīdzīgās vietās, kur netiek veikta mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā. 28 no meža putnu sugām ir tādas, kam saskaņā ar MK 2007. gada 27. marta noteikumiem Nr. 211 jānodrošina īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi. Tās visas, izņemot vienu, ir arī Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, bet trim no tām netiek veidoti ne mikroliegumi, ne īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. 22 (21%) meža putnu sugas ir apdraudētas, no tām septiņām nav nekādas juridiskās aizsardzības, un arī divām no formāli aizsargātajām sugām netiek veidoti ne mikroliegumi, ne īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tāpēc Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam noteikt mežos miera periodu, kurā nenotiek mežizstrāde un jaunaudžu kopšana, un šobrīd portālā manabalss var parakstīties par aicinājumu noteikt mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā.
18.06.2019.