„Izlasot „Starā" rakstu par mājas apsaimniekošanas problēmām Blaumaņa ielā, nolēmu, ka arī man jāpadalās savā pieredzē, diemžēl negatīvā, kas saistīta ar „Madonas namsaimnieka" māju apsaimniekošanu.
Dzīvoju Rūpniecības ielā, vienā no pelēkajām daudzdzīvokļu mājām, kuras atrodas kvartālam pa vidu. Varētu teikt, ka mājas apsaimniekošana praktiski netiek veikta – pastkastītes izlauztas stāv jau ļoti ilgu laiku, ārdurvīm vairākus mēnešus no abām pusēm bija nolauzti rokturi, tādēļ tās vajadzēja ķeksēt vaļā ar pirkstiem, bet ārā jau bija iestājusies ziema. Pirms pāris gadiem pagrabā ielika jaunas durvis, bet soliņi stāv aizlauzti. Kāpņu telpas nav krāsotas un remontētas no mājas uzcelšanas laika, kā izskatās. Logi kāpņu telpā veci, aiznagloti ar naglām, tāpēc vasarā telpas nav pat izvēdināmas, bet ziemā koridors ir izsalis. Nesaprotu, kāda jēga bija no lielo radiatoru likšanas, ja durvis pat ar ciršanu nevar aiztaisīt ciet un no logiem nāk aukstums – siltums vienkārši aizplūst prom. Nerunāsim nemaz par to, ka mājai katastrofāli nepieciešama siltināšana. Piemēram, janvārī mans dzīvoklis bija atdzisis līdz 16 grādiem. Jā, kurināja uz pilnu klapi, rokas pie radiatora nevarēja pat pielikt, bet siltums aukstajā mūrī neturējās. Esmu ielikusi jaunus logus, nomainījusi ārdurvis – ko vēl? Maksa par siltumu janvārī – 72 lati. Par ko? Par to, ka nenosalām? Kāpēc vispār tādas problēmas pastāv? Visu neapkurināmo sezonu maksājam septiņus latus vairāk apsaimniekošanai, nekā paredzēts. Būtu vajadzējis sakrāties iespaidīgai summai, bet kur tā ir? Atbilde: namsaimnieks ar mūsu naudu nomaksāja citu dzīvokļu parādus! Es tik maksāju un maksāju, bet turpinu dzīvot nomācošos apstākļos. Palīdziet tikt skaidrībā, vai namsaimnieks drīkstēja tā rīkoties ar svešu naudu?"
Mājai liels parāds
Šādu vēstuli saņēma „Stara" redakcija, tāpēc, atbildot uz lasītājas lūgumu, sazinājās ar SIA „Madonas namsaimnieks" valdes locekli Guntaru Dzeni. Sākumā gan jāpiezīmē, ka informāciju, kas saistīta ar mājas apsaimniekošanas ienākumiem un izdevumiem, var noskaidrot vai nu pie sava mājas vecākā, vai „Madonas namsaimniekā". Katrs izsaukums vai veiktais darbs tiek saglabāts un ievietots mājas lietas mapē. Guntars Dzenis atbildēja, ka šajā mājā maksājumu uzkrājums pat nenosedz lielo parādu: – 2008. gada beigās bija 2099 latu uzkrājums un 1272 latu liels parāds. Pagājušajā gadā atlikums uz 1. janvāri bija 1814 latu, bet parāds pieaudzis jau līdz 1856 latiem. Mēneša ieņēmumi no visiem dzīvokļiem par apsaimniekošanu ir 533 lati, neatliekamie izdevumi – sētnieks, koplietošanas telpās patērētā elektrība, zemes nodoklis, pārvaldīšana – sastāda 338 latus. Likumdošana paredz, ka kopējie izdevumi iet no kopējās mājas naudas neatkarīgi no tā, cik cilvēku samaksājuši. Ja 338 lati jāmaksā par neatliekamajiem izdevumiem, 195 lati paliek pāri, bet par parāda segšanu būtu jāmaksā 150 latu mēnesī, tāpēc arī uzkrājums praktiski neveidojas. Parāds tiek sadalīts uz katru dzīvokli. Mājas pilnvarotajai personai paredzēts 40 latu liels atalgojums mēnesī, 31 lats jāsamaksā par iekšējā tīkla (siltummezgla) apkalpošanu, 77 lati – par teritorijas kopšanu, 17 latu – vidēji par koplietošanas elektrību, plus vēl administrācijas, dežūrdienesta izmaksas. Nelaime ir tā, ka iedzīvotāju samaksātā nauda par māju tiešā veidā pie mums nenonāk. Tā jāpārskaita par iepriekš minēto pakalpojumu veikšanu, bet pārpalikuma, lai veiktu to, kas interesē gan šo, gan citus iedzīvotājus, nav. Šajā situācijā, diemžēl, kaimiņš, kas nemaksā, ir nodarījis pāri tam, kas maksā. Saprotu, ka daudzi ir ņēmuši kredītu bankā, lai nopirktu dzīvokli, tāpēc tagad, pie samazinātajām algām, ir iespiesti stūrī. Protams, banka daudz ātrāk uz to reaģē, nekā to varam izdarīt mēs. Turklāt negribētos iesniegt tiesā piedziņu uz īpašumu, jo tad uzreiz klientam „virsū liktos" banka vai cita kredītiestāde, kurā paņemts kredīts, kā ķīlu uzrādot dzīvokli. Vidēji apsaimniekošana divistabu dzīvoklim ziemā maksā 7 latus (0,15 santīmu par kvadrātmetru, dzīvoklī – kādi 46 kvadrātmetri). No šīs summas mums kā pārvaldniekiem pienākas tikai 1,80 latu. Pārējais aiziet mājas ikdienas uzturēšanai, kārtējo maksājumu kārtošanai.
Kur pazūd siltums?
Guntars Dzenis norādīja, ka, lai nosiltinātu šādu māju, būtu nepieciešams ņemt bankā kredītu, taču tagad mainījušies kreditēšanas nosacījumi. Turklāt mājas siltināšanai būtu jāpiekrīt 2/3 iedzīvotāju. Bet, ja 1/3 ir parādnieki jau par apsaimniekošanu vien, un varbūt arī ne visi godprātīgie maksātāji varētu atļauties vēl kredītu, diez vai par to izdotos vienoties.
– Katrai apsaimniekojamajai mājai esam veikuši termogrāfijas uzņēmumu, lai redzētu, pa kurieni aizplūst siltums. Pārsvarā tie ir logi un durvis. Pa mājas pamatiem siltums aizplūst visos gadījumos. Taču arī materiāls, no kā taisītas mājas, ir no svara. Pelēkās mājas Rūpniecības ielas kvartāla vidū ir no keramzīta blokiem – šī tipa mājas ir vissiltākās. Salīdzinājumam – silikāta materiāla mājās siltums aizplūst arī pa sienām. Ir vēl kāda novērota parādība, kas daudzos gadījumos izskaidro siltuma zudumu. Lai gan tas ir aizliegts, daži iedzīvotāji veic neatļautu radiatoru pārbūvi, kas var jūtami ietekmēt siltumsistēmu darbību. Vai arī, ja tiek pagrabā, daži mēdz pārregulēt krānus, lai savam dzīvoklim lielāka plūsma. Bet plūsma ir noregulēta tā, lai visos dzīvokļos būtu vienāds spiediens, tāpēc šādas darbības līdzsvaru izjauc.
Arī šīs mājas vecākais piekrita, ka nevar prasīt no apsaimniekotāja darbu, ja uzkrāts tik liels parāds. Turklāt viņš iespēju robežās centies visiem iedzīvotājiem izklāstīt situācijas būtību, arī „Madonas namsaimnieks" esot izplatījis informāciju par bilanci, parādu. Šomēnes paredzēts visu iedzīvotāju zināšanai izlikt sarakstu ar dzīvokļu numuriem, kuros mitinās parādnieki. Lielāko daļu parāda veido vien kādi 5 cilvēki, kopumā parādā ir 13 dzīvokļu. Taču 20% esot tādu, kam tiešām neesot ko šobrīd paprasīt, kamēr 40% ir labi situēti, bet neuzskata par vajadzīgu maksāt apsaimniekošanai. Mājas vecākais uzsvēra, ka jebkurā gadījumā jautājumus sākumā var risināt, vēršoties pie mājas vecākā, arī Guntars Dzenis esot ļoti atsaucīgs un informāciju, atbildes iedzīvotājiem neliedzot. Kopumā jāteic, ka reti kurš darbs mūsdienās tiek veikts pēc avansa principa, tāpēc, ja mājai ir liels parāds, nav brīnums, ka pat nelieli darbi uz priekšu nevar kustēt.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto