Lauku ceļu uzturēšana labā stāvoklī bieži vien ir sāpīgs jautājums pie
vietējo pašvaldību budžetu iespējām, tomēr ārpus pilsētām dzīvojošajiem
ļaudīm –
vienīgā iespēja, kā normāli pārvietoties, nelaužot savus
transportlīdzekļus. Bieža problēma ir bedres, sausā laikā – tā saucamā
„trepe", kā arī tas, ka ceļa malas aizaug, būtiski centimetri no
braucamās daļas kļūst par pļavas sastāvdaļu.
Tā Sarkaņu pagastā ceļš Sprīzdāni-Krieviņi jau dabiski ir šaurs, akmeņains, tad nu pie mazāk rūpīgākas greiderēšanas visi pļavas „labumi" – velēnas, lielāki akmeņi –
tiek sastumti uz ceļa braucamās daļas. Šobrīd labi izbraucama ir tikai viena josla, bet ko tad, ja jāsamainās pretimbraucošiem transportlīdzekļiem? Sevišķi posmos, kas ir pauguraini un kur pārredzamība ir sliktāka, var rasties avārijas situācijas.
Par lauku ceļu uzturēšanu komentāru sniedza Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Simtnieks: – Greiderēšanas pakalpojumu mums sniedz SIA „MTE", un parasti jau tas tiek veikts rūpīgi. Pa vietējiem ceļiem diezgan daudz esam izbraukājuši, esmu arī jautājis, kā tos uzlabot, bet uzņēmuma vadītājs Mārtiņš pēc saviem novērojumiem uzskata, ka Sarkaņu pagastā ir vieni no labākajiem ceļiem.
Tas gan tiesa, ka daudz ir runāts par apmaļu novākšanu, šobrīd uz rudeni ir plānots nolasīt lielākos akmeņus, lai tie ziemā neiesaltu, jo tad tie traucēs ne tikai braukšanai, bet arī sniega tīrīšanai. Ceļš jau tiek greiderēts abās joslās, bet akmeņi pabirst un paliek pie pašām malām. Tad dažās vietās samainīties, ja tas akmens tur ir, diezgan grūti, jāspēj reaģēt, lai neuzbrauktu virsū. Tāpat problēma ir krūmi un apaugums ceļmalās. Pašlaik naudas tam nav tik daudz, bet redzēs – mums mazliet mainās komunālā saimniekošana. Mēģināsim dabūt cilvēku, kas strādātu tieši uz traktora, automašīnas, varētu strādāt ar zāģi, trimmeri, lai šādus darbus darītu.
Pagasta pārvaldes vadītājs solījās ceļu izbraukt, lai labāk saprastu situāciju un varētu ieplānot veicamos darbus. – Šogad problēma bija arī ar lielo sausumu, tad veidojās izteikta „trepe", tai neko nevarējām izdarīt. Uz diviem ceļiem mēģinājām greiderēt, bet lāpstas asmens ātri vien tika sabeigts. Sausumā nogreiderētā zeme arī sliktāk sablietējās, – viņš atzina.
Kopumā uz daudziem lauku ceļiem prasās nopietnāki labošanas darbi, jo greiderēšana ir tikai virspusējs risinājums. Andris Simtnieks minēja piemēru: – Iepriekš uz Rēķu ceļa varēja tikai pārsist riepas. Sākumā novadā solīja, ka dabūs frēzi, kas 15 cm dziļumā visus akmeņus safrēzēs turpat uz ceļa. Variants ar šo tehniku tomēr neīstenojās, tādēļ paši ar ekskavatoru rakām ārā, akmeņus nolasījām nost un bērām atpakaļ to pašu granti, un pa virsu vēl 15 centimetru. Tagad šis ceļš vismaz ir tāds, ka to var nogreiderēt, vairs nedomājot par šādu akmeņu „izcelšanu". Tomēr, lai pievērstos visiem lauku ceļiem, viena problēma – finansējums, otra – nav, kas to izdara. Šobrīd norit projekti, kur jāsakārto lauku ceļi uz lauku saimniecībām visā novadā; tehnika ir aizņemta tur. Savukārt „Latvijas Valsts ceļiem" ir noteikta kvota – 20%, cik daudz gada laikā viņi tikai drīkst novirzīt ārpakalpojumu sniegšanai. Arī Sarkaņos, piemēram, nevaram pabeigt asfaltēt vienu ielu – tikai tādēļ, ka mums nav, kas to izdara.
05.09.2018.