Savas gotiņas, vistiņas turēšana daudziem iedzīvotājiem mūslaikos ir liels atspaids, turklāt tas savā ziņā ir arī mūsu tautas mantojums. Taču pilsētas vidē, kurā turklāt nemitīgi tiek domāts par tās attīstību, labiekārtošanu un sakoptību, ne vienmēr šie mājlopiņi „māk uzvesties".
– Cik daudz esam runājuši par suņu saimnieku atbildību, savācot aiz saviem mīluļiem, nelaižot tos bez pieskatīšanas skraidīt apkārt, bet ne vārda par to, ka Madonā pa ielām un gājēju trotuāriem mēdz vadāt govis, tās tiek turētas sabiedriskajās zaļajās zonās. Nesen arī manam bērnam gandrīz gadījās iekāpt lielā govs atstātā „pārsteigumā" uz trotuāra, nerunāsim nemaz par to, kas darās tajās vietās, kur govis tiek ganītas. Kā ir ar šādu mājlopu īpašnieku atbildību, kāpēc krietni lielākie mēsli viņiem nav jāsavāc? – jautāja kāda Madonas iedzīvotāja.
Jāpiekrīt, ka līdzīgi skati uz brauktuvēm un gājēju celiņiem nav retums to iedzīvotāju, kas tur kādu mājlopu, māju tuvumā. Arī Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris piekrita, ka tā ir aktuāla problēma: – Arī manai mājai ik rītu un vakaru garām tiek vestas govis, gadās arī tā, ka pa ceļam šie lopiņi nokārtojas. Tāpēc arī kā iedzīvotājs atzīstu, ka tas nav pareizi un pieņemami. Jau pirms ilgāka laiciņa runāju par to, ka būtu jākonkretizē, kā pilsētā un apdzīvotās vietās tiek turēti un pārvadāti mājlopi. Piemēram, ja tur trušus un vistas, problēmu ir krietni mazāk, jo tie atrodas slēgtos būros, netiek klaiņot apkārt. Savukārt ir arī piemērs Jaunajā ielā, kur kaimiņi ir sūdzējušies par savā vaļā palaistām pīlēm. Kā zinām, kur šis mājputns paēd, tur arī nokārtojas, kas apkārtējiem rada neērtības. Tāpat, manā skatījumā, būtu jāierobežo govju, zirgu vadāšana pa pilsētas ielām un celiņiem – tas nav normāli.
Plašāk lasiet aikrakstā STARS 21.05.2014.
Autore: LAURA KOVTUNA
AGRA VECKALNIŅA foto