„Kur Madonas novadā ir publiski pieejamas atkritumu urnas iebraucējiem? Mēs cīnāmies ar piesārņotājiem, kurus saucam par cūkmeniem, bet nav jābrīnās, ka meži ir piesārņoti, jo cūkmenu fenomenā ir vainojami ne vien tie, kas savas vajadzības nokārto nevietā, bet arī tie domnieki, kas šos cūkmenus uz šādu rīcību izprovocē, – nav vietu, kur atstāt atkritumus," laikrakstam „Stars" pagājušajā nedēļā atrakstīja lasītājs.
Viņš minēja piemēru: „Viens paziņa, tālbraucējs, braucot caur Madonu un apstājoties benzīntankā, nodomāja iztīrīt kabīni, viņam tika aizrādīts, ka atkritumu konteinerus drīkst izmantot tikai klienti, bet, kad viņš jautāja, kur tad viņš Madonā var atbrīvoties no atkritumiem, konkrētu atbildi no benzīntanka darbiniekiem saņemt nevarēja. Vispār labs jautājums – kur iebraucējs var atbrīvoties no atkritumiem Madonā, ja lielākā daļa konteineru ir slēgti? Ja reiz popularizējam tūrismu, tad nav saprotams, kāpēc slēdzam atkritumu urnas ar atslēgām? Manuprāt, tas ir tas pats, kas uzaicināt ciemiņu ciemos, aizliegt tam apmeklēt tualeti, naivi cerot, ka tādēļ viņš savas dabiskās vajadzības nokārtos citur."
Ārzemēs ir labāk
Līdzīgi uzskata arī vairāki komentētāji internetā pie izveidotās diskusijas par šo tēmu. Kristīne dalījās pieredzē: „Nedzīvoju vairs Latvijā, bet man tas tiešām liekas dramatiski. Vienreiz paliku mammas dzīvoklī ciemodamās, prombraucot ļoti agrā rītā nesu izmest atkritumus. Jutos kā noziedzniece, kad atstāju savu maisu zemē. Mamma bija laukos un, protams, par tādu fenomenu man aizmirsa pastāstīt, ka atkritumi tiek aizslēgti. Ziniet, vēl šodien jūtos pretīgi, kā būtu ko noziegusies. Sanāk, ka ciemiņam savi atkritumi ir jāņem līdzi lidmašīnā, automašīnā uz vairākām dienām."
Savukārt Inga uzskata: „Ne tikai lielo konteineru trūkums, arī mazo, kas atrodas uz ielas, ejot gar veikaliem, varēja būt vairāk. Ejot pa Zviedriju, to ir ik uz soļa – pat vairāki vienuviet…"
Mainījusies kārtība
Jāteic, par atkritumu un slēgto atkritumu konteineru un laukumu jautājumu laikrakstā „Stars" ir rakstīts un diskutēts vairākkārt, jo sevišķi pēc tam, kad mainījās atkritumu apsaimniekošanas kārtība. No tādas, kad visiem iedzīvotājiem bija noteikts vienots tarifs par saražotajiem atkritumiem, līdz ar to atkritumus varēja mest jebkurā konteinerā Madonā, uz esošo – kurā katra mājsaimniecība vai kopīpašums maksā tikai par konkrēti saražoto atkritumu daudzumu. Šāda kārtības maiņa, ko nosaka Latvijas Republikas normatīvos, pamatota ar vienkāršu patiesību – cilvēkam, kurš saražo mazāk atkritumu, nebūtu jāmaksā tikpat, cik kaimiņam, kurš atkritumus saražo vairāk. Tādēļ arī atkritumu laukumi pie daudzdzīvokļu mājām vai atsevišķas māju atkritumu urnas tiek slēgtas, lai tajās atkritumus izmest varētu tikai attiecīgās mājas iedzīvotāji, kuriem par šiem atkritumiem arī jāmaksā.
Atkarībā no atkritumu daudzuma…
Tomēr, ja reiz ir jautājums par iebraucējiem, viesiem vai tālbraucējiem, svarīgi saprast, vai viņiem pietrūkst vietu, kur izmest kādu pudeli, saldējuma papīrīti, kas būtu loģiski pārbrauciena laikā radušies atkritumi, vai tomēr līdzpaņemtu lielu maisu ar ilgākā laika periodā sakrātiem atkritumiem, par kuriem savukārt diez vai būtu jāmaksā vietējiem – madoniešiem.
Situāciju ar atkritumu konteineriem, kuri pieejami publiski, komentēja Madonas novada pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļas labiekārtošanas darbu speciāliste Gita Lutce: – Atkritumu urnas ir pie visām autobusu pieturām, ieejām visos veikalos. Ja šoferi brauc tālos reisos, drīzāk pirms un pēc reisa mašīna ir jāiztīra – iebraukt sava uzņēmuma teritorijā un mašīnu iztīrīt. Bet tik daudz, cik rodas ceļojuma laikā, noteikti var izmest degvielas uzpildes stacijās (DUS) vai sabiedriskajās atkritumu urnās, kas atrodas uz ielām, pie autobusu pieturām, tāpat arī, protams, pie iestādēm. Ja tālbraucējs iebrauc DUS kaut vai nomazgāt rokas, izmantot labierīcības, viņš tāpat ir potenciāls klients un atkritumu urnas var izmantot. Vismaz man kā autovadītājai nekad nekas nav aizrādīts, ja, iebraucot DUS, izmetu kādu papīru vai pudeli. Protams, tas atkarīgs no katras uzpildes stacijas, kā viņi uz to skatās, turklāt arī no izmetamo atkritumu daudzuma. Ja patiesi vēlas iztīrīt visu savu kabīni un atbrīvoties no 100 litru atkritumu maisa, diez vai kādā konteinerā Madonā to varēs izdarīt. Bet nelielus sadzīves atkritumus, kas radušies brauciena laikā, ir visas iespējas izmest, kā jau minēts, šajās pašās DUS, konteineros pie autobusu pieturām vai veikaliem Madonā. Lielie publieskie atkritumu konteineri ir uzstādīti pie karjera ezera un Madonas kapiem. Bet te var novērot nākamo problēmu – tajos tiek izmests viss iespējamais, ne tikai atpūtnieku vai attiecīgi kapu atkritumi. Ir krāsu spaiņi, būvgruži, autiņbiksītes – visu nemaz nenosaukt. Tā, es uzskatu, ir krietni lielāka problēma. Un tas ir tikai tāpēc, ka valstī noteiktā kārtība paredz katrai mājsaimniecībai būt atbildīgai un maksāt par saviem saražotajiem sadzīves atkritumiem, bet ir daļa cilvēku, kuri vienmēr meklēs, kā par kaut ko nemaksāt.
Problēma drīzāk ar negodprātīgiem iedzīvotājiem
Kā novērojusi īpašumu uzturēšanas nodaļa, kuras darbinieki arī savāc atkritumus no publiski pieejamajām atkritumu urnām, nodod šķirošanas poligonā un par atkritumu daudzumu attiecīgi norēķinās no pašvaldības budžeta, ar ciemiņiem un iebraucējiem problēmu saistībā ar atkritumu izmešanu ir krietni mazāk, nekā ar tiem vietējiem iedzīvotājiem, kuri par saviem atkritumiem nevēlas maksāt, tādēļ tos izmet iepriekš minētajās publiski pieejamajās urnās, konteineros vai pat atstāj pie daudzdzīvokļu māju slēgtajiem konteineriem, samet šķirojamo atkritumu konteineros, mežmalās un tamlīdzīgi.
– Cilvēki, nevēloties pašu saražotos atkritumus mest savos konteineros un par to daudzumu attiecīgi maksāt, tos izmet šajās sabiedriski pieejamajās urnās vai pat, kā minēts, mežmalās, ceļmalās. Aizsiets maisiņš ar sadzīves atkritumiem regulāri ir pie autobusa pieturas Raiņa ielā, Blaumaņa un Akmens ielas krustojumā, pie Circle K konteinera urnā katru nedēļu atrodamas kartupeļu mizas, maisiņi ar sadzīves atkritumiem. Tā kā cilvēki tur staigā, regulāri atnes savus atkritumus no mājas. Vairāk ir šādas problēmas. Pirms dažiem gadiem ļoti bieži atkritumi tika izmesti pie Pļaviņu loka, bet šobrīd tur šī problēma ir krietni mazinājusies, pat ja apstājas smagās mašīnas, – novērojusi Gita Lutce.
Viņa arī aicināja viesus un iebraucējus izmantot šķirojamos atkritumu konteinerus, jo pārbraucienos visbiežāk rodas tieši šādi atkritumi – produktu iepakojumi, pudeles un tamlīdzīgi. Tikmēr kādu pusdienu iepakojumu, kas skaitās sadzīves atkritumi, arī var atrast, kur izmest.
AUTORES ilustratīvs foto
26.06.2018.