Ikvienas valsts svētākais simbols ir karogs, kas tiek izkārts pie cilvēku mājokļiem svētku reizēs un dienās, kas kalendārā ierakstītas sēru zīmē. Pret valsts karogu jāizturas ar cieņu un godu, to nedrīkst zaimot, kā arī jāievēro visi Satversmes likumā ietvertie punkti, kas attiecas uz valsts karoga izmantošanu. Laikraksta „Stars" redakcijā ne reizi vien jau ir vērsušies cilvēki, kuri dalījušies savā neizpratnē par Madonas pilsētā vairākās vietās redzamajiem karogiem. Tie atgādina nevis valsts simbolu, bet gan vienkāršu auduma gabalu, kas, šķiet, ir izdekorēts pēc kāda individuālajām vēlmēm. Viens no šādiem piemēriem ir karogs, kas plīvo mastā Dārza ielā.
– Sekot līdzi tam, kādi karogi plīvo pie māju un iestāžu ēkām, ir kārtībnieku pienākums. Domei ar kārtībniekiem līdz šim bijusi ļoti laba sadarbība. Pats par sevi saprotams, ka kategoriski aizliegts pie mājām un ēkām izkārt noskrandušu, noplukušu karogu. Par to atbildīgi ir cilvēki, kuri izkar šos karogus. Stingri jāievēro likumā noteiktās prasības – karogam jābūt tīram, atbilstošās izmēra attiecībās un krāsojumā. Ir obligāti jāvadās pēc likumā noteiktajiem pantiem un konstanti jāievēro tajā minētais, – skaidro Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris.
Viņš piebilst, ka, ja pie mājas atrodas karoga masts, karogs tajā var plīvot katru dienu, ja vien tas ir tīrs un atbilst likumā noteiktajām prasībām.
Jāņem vērā, ka Latvijas valsts karoga izmēru attiecība ir 2:1, turklāt par atbilstošo un īsto krāsu uzskatāma karmīnsarkanā krāsa.
Tiem, kuri vēlas izmantot valsts karogu dekoratīviem nolūkiem, jāatceras, ka Latvijas valsts karoga likuma 7. nodaļas 17. pants „Latvijas valsts karoga lietošana dekoratīvos nolūkos" norāda, ka Latvijas valsts karogu drīkst lietot dekoratīvos nolūkos, garantējot tam pienācīgu cieņu. Ja Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tā platuma un garuma proporcija var atšķirties no šā paša likuma 2. pantā noteiktā standarta, taču ir jāsaglabā normatīvajos aktos noteiktie karoga krāsu toņi un sarkanbaltsarkano svītru attiecība. Ja Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tam saglabājas Latvijas valsts simbola statuss.
Diemžēl ir cilvēki, kuri joprojām vai nu nezina visus datumus, kuros pie mājām ir jāizkar valsts karogs, vai to nedara speciāli. Madonas pilsētas pārvaldnieks informēja, ka privātmāju īpašniekiem var tikt piemērots sods par karoga neizkāršanu pie mājas likumā norādītajos datumos. Vispirms tiek izteikts brīdinājums; ja vairākkārt mājas saimnieks uz to nereaģē, iesaistās tālākas instances, kas lemj, kādu sodu piemērot ēkas īpašniekam.
Latvijas valsts karoga likuma 8. nodaļas „Nobeiguma noteikumi" 20. pants. „Atbildība par Latvijas valsts karoga lietošanas noteikumu pārkāpšanu" paredz, ka par Latvijas valsts karoga zaimošanu vai klajas necieņas izrādīšanu pret to vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Par Latvijas valsts karoga zaimošanu vai klajas necieņas izrādīšanu pret to uzskatāmas arī darbības, kas vērstas pret dekoratīvos nolūkos lietotu Latvijas valsts karogu vai Latvijas valsts karoga attēlu. Par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtības pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības. Par lietošanas kārtības pārkāpšanu uzskatāmas arī atkāpes no normatīvajos aktos noteiktā Latvijas valsts karoga platuma, garuma, krāsu toņiem vai sarkanbaltsarkano svītru attiecības. (06.09.2018. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 01.10.2018.).
Svarīgi ir arī atgādināt, kādos gadījumos valsts karogam jābūt izkārtam ārtelpā. Pēc Latvijas valsts karoga likuma 3. nodaļas „Latvijas valsts karoga un citu karogu lietošana ārtelpā" 7. panta „Latvijas valsts karoga lietošana svētku, atceres un atzīmējamās dienās" secināms, ka Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamajām ēkām novieto 1. maijā, 4. maijā, 21. augustā, 11. novembrī un 18. novembrī. Savukārt Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamajām ēkām novieto 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā (ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2012. likumu, kas stājās spēkā 16.11.2012.).
AGRA VECKALNIŅA foto
27.08.2019.