Šonedēļ redakcija saņēma vēstuli ar šādu zināmā mērā retorisku jautājumu.
„Atsaucoties uz šā gada 11. augustā laikrakstā ievietoto rakstu, kas sniedza informāciju par tiem daudzajiem paveiktajiem darbiem Ļaudonas pagasta pārvaldes kapsētās, vēlos paust arī savu personīgo viedokli par paveikto tieši Ļaudonā esošajā Mētrienas kapsētā.
Uzskatu, ka Mētrienas kapsētā gadiem aktuālā problēma joprojām nav atrisināta. Nenoliegšu, ka ir patīkami redzēt sakoptu kapsētu un tās apkārtni, paldies par to kapu kopējiem, taču atsevišķos, visai bēdīgos dzīves momentos šīs lietas paliek mazsvarīgas, jo par svarīgāko kļūst atvadīšanās no tuviem cilvēkiem, kas tiks guldīti šajā kapsētā.
Piedodiet, bet šovasar kapsētā uzceltā sausā tualete izskatās labāk par pašu kapliču, tā vairāk atgādina malkas šķūni ar īpaši paredzētām atverēm, caur kurām svilpot kokmateriālus kaltējošam vējam.
Tā nu ir sanācis, ka šis process manā ģimenē vairākkārt ir norisinājies ziemā, kad gaisa temperatūra pieturas zem nulles un no gaisa krīt lielākas vai mazākas sniegpārslas, kapličas caurais, ar sūnām klātais jumts vairākumā gadījumu nav spējīgs pasargāt no sniega, sniegs sitas kapličā iekšā, vairāk vai mazāk uz piederīgo galvām, bieži vien kapličas stūros pa durvju un sienu spraugām ir vērojami pieputināti sniega krāvumi, kuros nereti arī nācies stāvēt. Teikšu godīgi, patīkamas izjūtas tās nav, un nevar būt runa par pienācīgu atvadīšanos, jo nemitīgi jādomā par to, vai nepaliks slapjas kājas un mugura, kā teikt, abi gali sniegā.
Vai tiešām, mazākais, kapličas jumta nomaiņa Ļaudonas pagasta pārvaldei prasa tik lielus finanšu līdzekļus, lai veiktu nepieciešamos remontdarbus? Dzīvojam taču laikā, kad ir iespējas labiekārtošanas darbos iesaistīt tā saucamos „simtlatnieku" programmas dalībniekus, kas samazinātu kopējās izmaksas, vai arī tik populāro ziedojumu vākšanu, kura, atcerieties, arī tiek piekopta Mētrienas kapsētas kapusvētku laikā, kad pret ziedojumu mēs varam saņemt dziesmu lapiņu ar pielikumā pievienotu gada laikā kapsētā apbedīto sarakstu, taču kādiem mērķiem tiek vākti šie ziedojumi, ja ne kapsētas vides uzlabošanai, paliek atklāts jautājums, jo kapsētas kopējas alga un citas izmaksas tiek segtas no pagasta budžeta. Katrs, kam svarīgi pienācīgi atvadīties no saviem piederīgajiem, kādu latu piemetīs. Uzskatu, ka tā ir kauna lieta, ja gadiem kapličas jumts tiek labots ar jau lietotām šīfera loksnēm, turpretim citās novada kapsētās ir piedomāts pie kapliču sakārtošanas vai jaunu izbūves, piemēram, Aronas pagasta pārvaldes Līdēres kapsētā, Bērzaunes pagasta pārvaldes Grostonas kapsētā.
Kopā mēs to varam!"
Sazinājāmies un šo vēstuli komentēt lūdzām Madonas novada Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāju Ilzi Dreimani – vai situācija Mētrienas kapsētā netiek nedaudz pārspīlēta; vai ir iecerēts rekonstruēt kapliču Mētrienas kapos, vai kādreiz kapliča tiks uzbūvēta arī Pārupes kapos, kur atšķirībā no Mētrienas kapsētas tuviniekiem aizgājējus vispār nav no kurienes izvadīt, kā vienīgi pie kapa (ne visiem ir iespēja izvadīt no mājas); varbūt ir iecere Ļaudonā uzbūvēt sēru namu, kuru izmantot varētu visi, neatkarīgi no tā, kuros kapos tuvinieki tiek apglabāti; kādiem nolūkiem tiek izmantoti savāktie ziedojumi kapusvētkos vai svecīšu vakaros?
– Vēstulē aprakstīto situāciju nesaukšu par pārspīlētu, tā ir patiesa.
Nepiekrītu vienīgi rakstītajam, kurā apgalvots, ka remontdarbiem nepieciešamie finanšu līdzekļi ir mazi. Īstenībā, lai sakārtotu kapliču tā, ka veikto darbu rezultāts būtu ilgākam laikam, nevis paveikts tikai „ķeksīša"
pēc, nepieciešama naudas summa, kas Ļaudonas pagasta pārvaldes budžetam nu nekādi nav nosaucama par mazu. Arī tā dēvētie „simtlatnieki" ne vienmēr ir cilvēki, kuri spēj paveikt šāda veida darbus, – uzsver Madonas novada Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Dreimane.
– Pagājušajā gadā rakstīju projekta pieteikumu, lai saņemtu ES līdzfinansējumu Ļaudonas kapsētu labiekārtošanai, tajā tika plānota arī Mētrienas kapličas rekonstrukcija. Diemžēl šis projekta pieteikums netika atbalstīts.
Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja attiecībā uz sēru namu Ļaudonā norāda, ka tādas domas nav, bet ir iecere, ka viena kapliča varētu būt diviem kapiem – Pārupes un Mētrienas.
– Katru gadu cenšamies kādu no daudzajiem plānotajiem darbiem paveikt, lai kopumā darbs pie kapsētu labiekārtošanas virzītos uz priekšu. Droši vien šādi tempi ne visiem šķiet pietiekami ātri. Ziedojumi, kas iegūti kapusvētkos un svecīšu vakaros, nenonāk pārvaldes budžetā – ar tiem rīkojas draudzes. Esam pārrunājuši iespējas kapsētu labiekārtošanā sadarboties ar draudzēm, bet mainīt ierasto lietu kārtību – tas ir laikietilpīgs process. Šā gada laikā apstiprinājās arī tas, ka ne vienmēr iniciatīvai veikt kādus uzlabojumus sava pagasta teritorijā (tai skaitā arī kapsētā) jānāk no pašvaldības. Īsā laika posmā ievērojami darbi tieši kapsētu labiekārtošanā paveikti Ļaudonas kapos un Pārupes kapos ar viena cilvēka, vienas ģimenes iniciatīvu, degsmi un aktīvu rīcību. Bet ne visi izvēlēsies šādu – šķietami sarežģītāku – ceļu. Taču šāds secinājums lai izskan kā paldies par Ļaudonas pagasta iedzīvotāju iniciatīvu un paveiktajiem darbiem kapu labiekārtošanā, – akcentē Ilze Dreimane.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA