Agrā pavasarī, kad ziema pamazām sāk atkāpties, aizvien stiprāk sāk sildīt saules stari un ik pa brīdim uzlīst arī pavasara lietutiņš, pie daudzdzīvokļu mājām var ļoti ātri sazīmēt, kur atrodas siltumtrase. To Madonā, Raiņa ielā 23, ir pamanījis arī Jānis Elsiņš. Viņā tas raisījis lielu izbrīnu un neizpratni, kāpēc Madonā tā tiek sildīta zeme – vai tiešām lai apkures rēķini būtu lielāki?
Te gan uzreiz jāpiebilst, ka tiešā veidā tas uz apkures rēķiniem neatsaucas. Siltuma zudumi šādos posmos un atzaros, tāpat kā maģistrālajās trasēs, ir iekļauti regulatora apstiprinātajā siltumenerģijas tarifā, nosakot maksu par vienu MWh. Savukārt, ja siltuma zudumi trasēs ir lielāki, nekā paredzēts tarifā, zaudējumus cieš arī pats siltumapgādes uzņēmums.
Beidzamajos gados Madonas pilsētā, atjaunojot siltumtrases, ir ieguldīts liels darbs. Piesaistot ES finansējumu, kā arī pateicoties Madonas novada pašvaldības un SIA „Madonas siltums" līdzfinansējumam, Madonā ir atjaunota lielākā daļa maģistrālo trašu, kā arī iespēju robežās – atzari un nelieli posmi, kuri daudzdzīvokļu mājas un citus objektus savieno ar centralizēto siltumapgādes sistēmu.
Tomēr, kā liecina vērīgā „Stara" lasītāja zvans redakcijai, vietas, kur, spriežot pēc atkusušā sniega, ir siltuma noplūde, šur tur Madonā vēl ir. Vai tuvākajos gados, lai samazinātu siltuma zudumus, pie daudzdzīvokļu mājām iecerēts atjaunot arī šādus posmus, lūdzu komentēt SIA „Madonas siltums" valdes locekli Uldi Lielvalodi.
– Pagaidām nav plānots, bet šis jautājums ir mūsu redzeslokā. Tādu vietu, kur Madonā tiek sildīta zeme, ir diezgan maz palicis. Lielākā daļa siltumtrašu Madonas pilsētā ir atjaunotas, izmantojot mūsdienīgas caurules un izolācijas materiālus. Bet tādi vāji posmi Madonā diemžēl arī vēl ir, tai skaitā Raiņa ielas dzīvojamajā kvartālā. To atrašanās vietas mums ir labi zināmas, bet to atjaunošanai ir nepieciešami līdzekļi. Attiecībā uz Raiņa ielas dzīvojamo kvartālu mums ir jāizdara arī kāds mājasdarbs, proti, no centralizētās siltumapgādes sistēmas pilnībā vēl nav atslēgta bijusī Raiņa ielas katlumāja, kura vairs netiek izmantota un savulaik tika iekonservēta. Tai cauri iet vecā siltumtrase, bet, tā kā šīs katlumājas ēku mēs gatavojamies nodot Madonas novada pašvaldībai, uz kuru ir iecerēts pārcelt skeitparku, būs jāveic neliela tās rekonstrukcija. Tad skatīsimies un vērtēsim, vai nevaram atjaunot arī kādu nelielu posmu uz daudzdzīvokļu mājām. Taču katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi, jāizspriež, vai ekonomiski izdevīgi ir ieguldīt lielus līdzekļus kāda posma atjaunošanā, ja tajā siltuma zudumi ir salīdzinoši nelieli un paies daudzi gadi, kamēr ieguldījums atmaksāsies. Turklāt uzņēmuma rīcībā jau tādu brīvu līdzekļu nav, – atzīmēja Uldis Lielvalodis.
Vaicāts par nākotnes iecerēm, viņš informēja, ka, sadarbojoties ar Madonas novada pašvaldību, esot vienojušies, ka jārod risinājums, lai paplašinātu privātmāju iedzīvotāju iespējas izmantot SIA „Madonas siltums" pakalpojumus, ēkas pieslēdzot centralizētajai apkures sistēmai.
– Esam veikuši arī nelielu aptauju iedzīvotāju vidū, daži paši ir uzrakstījuši iesniegumu, lūdzot māju pieslēgt centrālajai apkures sistēmai. Lielāku interesi par iespēju izmantot centralizēti piegādāto siltumu ir izrādījuši iedzīvotāji Ziedu ielā, Gaujas ielā, Valmieras ielā. Mums ir jāveic provizoriskie aprēķini, cik privātmāju pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai varētu izmaksāt, jāizstrādā tāme un neliels projektiņš. Joprojām aktuāls ir arī iecerētais SIA „Madonas slimnīca" pieslēgums centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Taču, vai tas īstenosies, būs atkarīgs no finansējuma. Katrā ziņā tie ir apjomīgi pārbūves darbi. Lai SIA „Madonas slimnīca" pieslēgtu centralizētajai apkures sistēmai, būs jārokas divās vietās zem dzelzceļa, – pastāstīja Uldis Lielvalodis.