„Kas šovasar notiek ar ķiršiem? To lapas ir dzeltenas un nobirst gluži kā rudenī, kaut arī vēl taču ir vasara? Apskatījos, ka līdzīgi lapas dzeltē visiem mana dārza ķiršiem. Vai tas ir no karstuma vai arī kādas slimības dēļ?"
Šo vaicājumu „Staram" adresēja mūsu lasītāja Zane Katlapa.
Atbildi sniedz VAAD Augu aizsardzības departamenta integrētrās augu aizsardzības daļas vecākā referente Inta Jakobija.
– Pēc aprakstītā spriežot, tā ir kauleņkoku lapbire. Slimības pazīmes: uz lapām parādās sīki, sākumā atsevišķi, pēc tam saplūstoši iesarkani plankumi. To vietās lapu apakšpusē izveidojas sīki balti vai iesārti, cieti, nedaudz uzbrieduši plankumi – slimību izraisošās sēnes micēlija veidojumi. Inficētās lapas dzeltē un priekšlaikus nobirst. Slimības ierosinātāji saglabājas nobirušajās lapās. Skābie ķirši pret šo slimību ir uzņēmīgāki nekā saldie.
Jūnija pārmērīgais mitrums bija ļoti labvēlīgs kauleņkoku lapbires attīstībai. Slimības kaitīgums saistīts ar šķirnes ziemcietību: novājināti koki stiprāk cieš pārziemošanas laikā, šķirnēm ar vāju ziemcietību bīstams pat vidējs slimības attīstības līmenis, – uzsver VAAD vecākā referente Inta Jakobija.
Ļoti būtiski slimību ierobežot. Vienīgais efektīvais veids – fungicīdu izmantošana. Latvijā šim nolūkam reģistrēti „Topas 100" un efektors. Efektoru ķiršiem atļauts lietot tikai pavasarī. Pašlaik pēc ražas novākšanas ieteicams miglot ar „Topas 100" devā 0,6-1 ml uz 1 l ūdens. To var veikt trīs reizes sezonā.
Sagatavoja IVETA ŠMUGĀ