Pagājušajā nedēļā ar laikrakstu sazinājās kāda sieviete, lai ar savu stāstu, iespējams, palīdzētu citiem „Stara" lasītājiem izvairīties no problēmām, kas saistītas ar izziņas par miršanu saņemšanu savam tuviniekam.
– Mamma nomira 1. martā, bet vēl līdz pat 6. martam nevarējām no viņas ģimenes ārsta saņemt izziņu par miršanu. Kad ģimenes ārstei lūdzām šo dokumentu, viņa atbildēja, ka veidlapas šim mērķim ir beigušās, esot jābrauc uz Rīgu. Vēlāk gan pati internetā redzēju šādas veidlapas, tās, iespējams, var izprintēt, nav obligāti jābrauc uz Rīgu. Cits variants bija, ka mums pašiem kaut kur jābrauc pēc apliecības, bet laukos nevar tā gluži visur izbraukāt. Protams, situācija pagājušajā nedēļā atrisinājās un mammīti apglabājām. Tomēr negatīvi pārsteidza situācija, ka, pirmkārt, tik ilgi jāgaida uz izziņas par miršanu saņemšanu, otrkārt, ārste nemaz neieradās pie savas pacientes un nekonstatēja mammas miršanas faktu. Manuprāt, ne no cilvēciskā, ne ētiskā viedokļa nav pareizi, ka radiniekiem tik smagā brīdī jācīnās ar šādiem jautājumiem. Jāsaprot taču arī, ka lauku cilvēks pats nepārzina, kādi dokumenti nepieciešami. Tie, kas pasaulē jau apburzījušies, domāju, šādās situācijās apjūk mazāk. Bet laucinieks vienmēr uzticēsies savam dakterim, kas taču ir gudrāks, – savu rūgto pieredzi izklāstīja sieviete.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 13.03.2013.
Autore: LAURA VOITIŅA