Autoceļa Madona-Varakļāni (P84) posmā no Madonas līdz tiltam pār Kuju (2,18.-13,91. km) pirms vairākiem gadiem tika veikti būvdarbi, tostarp seguma atjaunošana. Ne vienu reizi vien ir nācies dzirdēt autobraucēju nosodījumu, bēdu stāstus par sabojātiem automašīnu stikliem, lukturiem un pat virsbūvi, kas rodas, pārvietojoties pa šo autoceļu.
Aizvadītā gada februāra sākumā VAS „Latvijas Valsts ceļi" sniedza skaidrojumu, ka visiem darbiem tika veiktas tehniskajos noteikumos paredzētās pārbaudes. Virsmas apstrāde ir būvizstrādājums, kura prasības ir noteiktas Eiropas saskaņotajā standartā. Darba veikšanas brīdī būvdarbu veicēja veiktās pārbaudes neatbilstības neuzrādīja. Attiecībā uz virsmas apstrādi atsevišķos pasūtītājam iesniegtajos paraugos tika konstatēta nepietiekama saistvielas un minerālmateriāla adhēzija. Tas norāda uz iespējamu bitumena emulsijas kvalitātes neatbilstību vai nesaderību ar akmens materiālu. Standarts nosaka, ka virsmas materiāla nolobīšanās nedrīkst pārsniegt 1% no apstrādātās virsmas laukuma.
Būvniekam par saviem līdzekļiem bija jāveic defektu labojumi, tāpat arī jānodrošina šķembu slaucīšana no ceļa. Tomēr joprojām autovadītāji ir neapmierināti, jo neredz uzlabojumus. Nesen redakcijā tika saņemts zvans no Barkavas pagasta iedzīvotāja Viktora.
– Pavisam nesen ceļa posmā no tilta pār Kujas upi līdz pagriezienam uz Praulienu tika veikti būvdarbi. Ir pagājis neilgs laika sprīdis, bet ceļš nebūt nav apmierinošā stāvoklī. Jau aizvadītajā gadā šķembas atdalījās no ceļa virsmas, tika uzstādītas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes, tad atkal tās noņemtas, ziemā atkal uzliktas, bet galveno problēmu jau tas neatrisina. Ceļa būvdarbos tika ieguldīta liela nauda, nodokļu maksātāju nauda, bet kas ir atbildīgs par kvalitāti? Šobrīd virskārta ir nolobījusies, ceļmalas ir pilnas ar šķembām, joprojām tās lido automašīnu stiklos. Uzskatu, ka darbs tika izdarīts ļoti pavirši, līdzekļi ieguldīti bezjēdzīgi. Šobrīd jāsaka paldies, ka šie būvdarbi neturpinājās uz Barkavas pusi un vismaz neliels posms vēl ir saglabāts ļoti labā stāvoklī. Jautājumu ir vairāk kā atbilžu. Nesaprotu, kā varēja pieņemt darbu, neredzot paviršības, – stāstīja Viktors. – Ne jau es viens esmu neapmierināts ar radušos situāciju. Pašam, braucot pa šo posmu, nācies piedzīvot, ka lidojošās šķembas ir radījušas plaisas automašīnas vējstiklā. Labi, ka automašīnai ir KASKO apdrošināšana, līdz ar to stikls tika samainīts. Bet ne visiem ir šī apdrošināšana un uz atlīdzību pretendēt nevar. Šādas problēmas rada steidzīgie autovadītāji. Nupat piedzīvoju situāciju, kad brauca vairākas automašīnas, ievērojot atļauto ātrumu 70 km/h un pietiekamu distanci. Tomēr viens vadītājs laikam tik ļoti steidzās, ka apdzina visas automašīnas, protams, šķembas lidoja pa gaisu. Nesaprotu, kur tik ļoti jāsteidzas. Izbrauc šo posmu un lido, ja tik ļoti gribas! Šie cilvēki neaizdomājas, ka tiek bojāta citu cilvēku manta, radītas pat avārijas situācijas. Neraugoties uz to, ka ir šīs zīmes, ka regulāri patrulē arī policija, tomēr vienmēr gadās kāds šoferis, kuram par citiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir vienalga. Dažbrīd ir tikai jāpabrīnās par autovadītāju braukšanas kultūru. Tomēr ļoti gribētos zināt, vai saistībā ar šo ceļu posmu var gaidīt kādus uzlabojumus, vai darbs tiks pārstrādāts? Vai varbūt atbildīgajām iestādēm par šo ceļa posmu ir vienalga? Iespējams, ka darba procesā tika pieļautas kļūdas, varbūt laikapstākļi ietekmēja darbu. Visi mēs kļūdāmies, tomēr varbūt kļūdas vajadzētu labot? Rast risinājumu, lai varētu droši pārvietoties pa šo ceļu, lai nebūtu lieku izdevumu, remontējot savu transportlīdzekli.
Sazinoties ar VAS „Latvijas Valsts ceļi" (LVC) Komunikācijas nodaļu, tika saņemts skaidrojums: – Reģionālā autoceļa Madona-Varakļāni (P84) posmā no Kujas tilta līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Jaunkalsnava-Lubāna (P82) (13,98.-21,20. km), kur 2021. gadā tika izbūvēta vienkārtas virsma, gada beigās tika konstatēta šķembu atdalīšanās, tāpēc būvnieks, personu apvienība (PA) „I.V.", pērn decembrī minēto posmu aprīkoja ar ceļa zīmēm Nr. 116 „Uzbērta grants vai šķembas" un Nr. 323 „Maksimālā ātruma ierobežojums" – 70 km/h. Būvnieks ir sagatavojis defektu labošanas programmu un līgumā paredzēto garantijas saistību ietvaros plāno jūnijā uzsākt defektu labošanu, darbu uzsākšana būs atkarīga no laikapstākļiem.
Savukārt, ja transportlīdzeklim radušies bojājumi ceļa apstākļu dēļ un transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšana, lai pretendētu uz zaudējumu atlīdzību, ir jāievēro polisē norādītie noteikumi, kas katram apdrošinātājam var būt atšķirīgi. Anna Kononova turpina: – Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, jāvēršas pie apdrošinātāja, kas izsniedzis polisi. Ja transportlīdzeklim nav KASKO apdrošināšanas, lai saņemtu atlīdzību par bojāto transportlīdzekli, tā vadītājam ir tiesības vērsties pie attiecīgā ceļa īpašnieka (pārvaldītāja). Šādā gadījumā, lai fiksētu visus ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un nodrošinātos ar pierādījumiem, transportlīdzekļa vadītājam notikuma vietā nepieciešams izsaukt policiju, kas fiksēs negadījuma apstākļus un sastādīs ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu, kā arī vēlams pašam nofotografēt negadījuma vietu un transportlīdzekļa bojājumus, tad šis viss kopā ar autoservisa sastādītu tāmi un dokumentiem, kas apliecina samaksātu transportlīdzekļa remontu, jāiesniedz autoceļa īpašniekam (pārvaldītājam). Ja LVC atzīst, ka prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota, tad izmaksā cietušajam atlīdzību un vienlaikus var lemt par attiecīgas summas piedziņu regresa kārtībā no būvdarbu veicēja. Ja LVC prasību par zaudējumu atlīdzību neatzīst, transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības vērsties tiesā. Ja būvdarbi ir pieņemti ekspluatācijā – atbildīgs ir īpašnieks jeb valsts ceļu gadījumā ceļa pārvaldītājs – LVC.
08.06.2022.