Pirms neilga laika pie mums vērsās kāda laikraksta „Stars" lasītāja – viņa regulāri saņem īsziņas no medicīniskās diagnostikas informācijas sistēmas DataMed. Tajās esot atrodama informācija par analīzēm, kuras sieviete it kā esot veikusi, lai gan kundze skaidri zinot, ka izmeklējumi neesot veikti. Viņa bija nobažījusies un pauda aizdomas, ka, iespējams, uzdarbojas blēdīgi cilvēki, kuri izdomājuši jaunu veidu, kā apmānīt ļaudis.
Lai saņemtu informāciju par veiktajām analīzēm, iespējams autorizēties, izmantojot portālu Latvija.lv, SmartID aplikāciju vai jebkuru internetbanku. Tieši tas raisīja sievietē neticību īsziņas sūtītāja patiesumam, un viņa izteica bailes, ka krāpnieki šādā veidā mēģina aplaupīt cilvēkus. Sazinājos ar medicīniskās diagnostikas informācijas sistēmas DataMed klientu attiecību vadītāju Kasparu Grosu, lai rastu atbildi uz lasītājas jautājumu.
– Līdz šim neesam saskārušies ar jebkādām krāpniecības pazīmēm, kā rezultātā tiktu ļaunprātīgi izmantots mūsu uzņēmuma vārds vai izplatīta nepatiesa informācija, ko it kā mēs sūtām saviem pacientiem. Šādas situācijas ļoti bieži notiek, ļaundariem izmantojot kādas bankas vārdu. Taču šajā sfērā tādi gadījumi nav fiksēti, tāpēc pacientiem noteikti nevajadzētu satraukties. Iemesls, kāpēc sieviete saņem īsziņas no DataMed, ir pavisam vienkāršs. Acīmredzot viņa pirms kāda laika veikusi izmeklējumus vai nu Madonas slimnīcā, vai kādā citā iestādē un pēc tam atstājusi savus datus – telefona numuru un/vai e-pastu. Tā kā visi izmeklējumi tiek saglabāti mūsu sistēmā, tai skaitā arī visu pacientu telefonu numuri, šī sistēma automātiski nosūta informāciju cilvēkam par veiktajiem izmeklējumiem. Tāda sistēma ir ļoti daudzām citām slimnīcām, un, ja gadās, ka kādam cilvēkam ir ļoti līdzīgs telefona numurs, mēs uz slimnīcas norādīto numuru automātiski nosūtām īsziņu. Datu ievade ir atkarīga no katras slimnīcas, mēs savā uzņēmumā varam tikai veikt labojumus, ja saņemam pieprasījumu no personas, kura vēršas pie mums un norāda, ka ir sajaukti e-pasti vai kontakttālruņi. Ja varam autorizēt personu, no savas puses veicam datu labojumus. Līdzīga situācija var notikt arī ar telefonu numuriem – ja slimnīcā būs ievadīts nepareizs telefona numurs, sistēma automātiski izsūtīs informāciju nepareizajam adresātam. Šādos gadījumos pastāv divas iespējas, kā komunikācijas kļūdu izlabot – ja persona ir apmeklējusi tikai vienu ārstniecības iestādi, viņai jāvēršas tur un jālūdz veikt labojumu. Taču noteikti jāsazinās arī ar mums, lai mēs savukārt saprastu, kurš numurs ir norādīts nepareizi un kurš pacients, iespējams, nemaz nesaņem informāciju par saviem izmeklējumiem. Lai maksimāli novērstu šādas situācijas, pacientiem ziņas par izmeklējumiem tiek nosūtītas gan telefoniski, gan e-pastā, ja vien tas ticis norādīts, – skaidro medicīniskās diagnostikas informācijas sistēmas DataMed klientu attiecību vadītājs Kaspars Grosu.
Viņš arī akcentē vairākas pazīmes, kas ir pilnībā drošas un liek uzticēties tam, ka īsziņas sūtītājs patiešām ir DataMed.
– Pirmām kārtām, pacients saņems ziņu visu laiku no viena un tā paša telefona numura, tie nekad nebūs dažādi, turklāt telefonā ziņas piegādātājs allaž uzrādīsies DataMed. Otrkārt, neviens krāpnieks nekad nenorādīs, ka persona var autentificēties informācijas piekļuvei caur portālu Latvija.lv vai jebkādu no bankām. Parasti krāpnieki vienkārši liek uzspiest uz kādas saites vai nosaukt savus personas datus. Kolīdz īsziņā parādās opcija autorizēties ar SmartID lietotni vai jebkādu banku, cilvēks var būt drošs, ka neuzdarbojas blēži. Ne no viena krāpniecības portāla nav iespējams panākt šādus uzstādījumus. Visizplatītākais veids, kā uzdarbojas krāpnieki, ir parastu telefona zvanu veidā, kad personai tiek lūgts nosaukt savu personas kodu vai bankas pieejas kodus, ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt! – uzsver Kaspars Grosu.
19.07.2022.