Laikrakstā „Stars" saņēmām vēstuli, no Dzelzavas iedzīvotājiem – pensionāriem. Ar laikraksta starpniecību viņi vēlējās uzzināt atbildes uz vairākiem sasāpējušiem jautājumiem par pagasta sakoptību.
„Mūsu pagasta centru sāk iekarot latvāņu audzes, gribam zināt, kādēļ pašvaldība īpašniekiem neprasa sakārtot savas teritorijas. Iebraucot Dzelzavā no Lubānas puses, kā arī no Līgo pagasta, grausti, vecās ēkas 50-100 metru un 150 metru attālumā no pašvaldības ēkas rada nepatīkamu iespaidu. Arī pagasta ceļmalas netiek pļautas, kur iedzīvotāju māju teritorijas ir appļautas, otrā ceļa puse – pagasta teritorija – ir nepļauta.
Lauku ceļi paliek arvien drausmīgāki, iegreiderējušies, no vietas, kur vajadzētu būt grāvmalai, pusmetra dziļumā. Arī pašā Dzelzavā mazās ieliņas, ko asfaltēja 80. gadu vidū, līdz šim brīdim nav remontētas. Asfaltu labo, uzberot uz tā granti, tagad ir putekļu mākonis. Nedzīvojam jau rezervātā, braucam arī uz citiem pagastiem. Pat Latgales pusē (Lazdukalnā u. c.), kur, iespējams, ir pat mazāk līdzekļu, ciematos ir skaistas, ar jaunu asfaltu uzlietas pagasta ielas starp dzīvojamajām mājām. Vai tiešām ir tik sarežģīti kādu normālu projektu uzrakstīt, piesaistīt līdzekļus?"
Par graustiem Dzelzavas centrā laikrakstā „Stars" esam rakstījuši jau iepriekš – 24. maija rakstā „Satraucas par graustu un komunikācijas trūkumu", kā arī 11. jūlija rakstā „Gaida risinājumu graustam Dzelzavas centrā".
Lasītāju minēto problēmu ar latvāņiem un ceļmalu appļaušanu komentēja Dzelzavas pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Jankovskis: – Latvāņi ir ievērojama problēma gan pie „Latvijas Valsts ceļu" pārziņā esošā ceļa, kas ir, iebraucot no Lubānas puses, un ko iepriekšējos gados viņi vismaz appļāva, gan arī vietējo zemnieku teritorijās. Tās esam apsekojuši, teritoriju īpašniekiem izteicām brīdinājumus, daudzās vietās jautājums arī tika sakārtots. Protams, ir vietas, kur īpašniekiem šī problēma vēl jārisina, un mēs arī esam gatavi vērsties stingrāk. Latvāņus, kas ir pagasta teritorijā, cenšamies appļaut. Pavasarī latvāņus var nomiglot ar herbicīdiem, tomēr mūsu speciālistiem nav atļaujas ar šādiem līdzekļiem strādāt. Tam ir jāņem pakalpojums, tā sniedzējs atrodas diezgan tālu no mums, bet uz nākamo sezonu – pavasarī – esam ieplānojuši organizēt latvāņu miglošanu ar herbicīdiem.
Savukārt par ceļmalu appļaušanu jāatzīst, ka šogad tas mums padevās sliktāk, jo salūza vecā pļaujmašīna, ar ko bija strādāts jau no 70. gadiem. Mēģinājām saremontēt, tomēr neizdevās, un nesen iegādājāmies jaunu pļaujmašīnu. Šobrīd mēģinām atgūt iekavēto ceļmalu appļaušanā.
Autoceļu uzturēšana ir sāpīgs jautājums visas valsts mērogā, to atzīst arī pārvaldes vadītājs Andrejs Jankovskis. Pašvaldības pašas par saviem līdzekļiem spēj atļauties vienīgi ceļu pieremontēšanu, bedrīšu aizbēršanu. Brauktuves pilnīga atjaunošana iespējama, tikai piesaistot Eiropas finansējumu. Abas šīs pieejas Dzelzavas pagastā šogad tiekot īstenotas.
– Par savu budžetu labojam kritiskākos posmus. Vakar pat salabojām ceļu pie kāda zemnieka mājām, lai pēc lietusgāzēm var normāli iebraukt. Arī citas izskalotās vietas esam apsekojuši un savedīsim kārtībā. Ir vietas, kur izskalotas caurtekas, pielabojam arī tās.
Lai greiderētu ceļu, ir jāuzber kārtīga grants kārta. Risinām jautājumu par karjeru, par to jau ir runāts Madonas novada pašvaldības līmenī, un atbilde būs atkarīga no deputātu lēmuma. Nepieciešami tomēr lieli līdzekļi, vairāk nekā 10 tūkstoši. Cik atļauj rocība, virskārtai granti pērkam no Patkules karjera. Kur esam uzbēruši, tur ceļš arī turas, daudzi sāpīgākie ceļi un ieliņas ir pieremontētas. Ir arī mazāk nozīmīgi ceļi, piemēram, ar „Latvijas Valsts ceļiem" ir runāts par tā saucamā Degu ceļa izslēgšanu no ceļu reģistra. Pāris iedzīvotāju, kas tur dzīvo, var izbraukt no otras puses. Piemēram, lai šo ceļu sakārtotu, būtu jāiegulda ļoti daudz līdzekļu, ko nevaram atļauties.
Jau septembrī tiks uzsākti darbi pie autoceļa Krampāni-Sīmašas pārbūves ar LAD projekta atbalstu, kas ir apstiprināts. Arī pārējie ceļi, kas ieplānoti un atbilst LAD projekta nosacījumiem (Zīles-Stradi-Gribažas un Krastiņi-Siliņi), tiks sakārtoti, darbus pie tiem uzsākot un pabeidzot nākamgad. Galvenais, lai sakārtotu grants ceļus, – ir jānoregulē ūdens režīms, tātad jārok grāvji, tas ir ļoti laikietilpīgs un dārgs process. To varam izdarīt tikai ar Eiropas finansējumu, kā jau visā valstī, ar saviem līdzekļiem vien to nevarētu atļauties, – to, ka Dzelzavas pagasta trim ceļiem izdevies piesaistīt projekta finansējumu, atzinīgi novērtēja Andrejs Jankovskis.
Arī ar asfaltētajiem pagasta ceļiem ir līdzīgi – ceļš, kas uz Dzelzavu ved no Lubānas puses, ir „Latvijas Valsts ceļu" pārziņā, un diez vai autoceļu uzturētājs drīzumā pie tā ir plānojis kādus darbus. Savukārt pagasta pārziņā esošie asfaltētie ceļi, līdzīgi kā lielākās pilsētās, tiek pielaboti, to bedrītes – aizlāpītas. – Pārsimt metru asfaltēts ceļš, kas ir ciema centrā, ir pamatīgi remontēts iepriekšējos gados, bedrītes ir aiztaisītas kvalitatīvi. Kādas pāris bedrītes vēl palikušas, tā kā ir iegādāts aukstais asfalts, sagaidīsim mazliet sausāku laiku un tās aizdarīsim, – pauda Andrejs Jankovskis.
30.08.2017.