Maija beigās laikrakstā „Stars" Dzelzavas iedzīvotāji jau tika aktualizējuši problēmu par nesakoptu graustu pašā ciema centrā – blakus skaisti renovētajam Dzelzavas kultūras namam un autobusa pieturai. Toreiz Dzelzavas pagasta pārvaldē komentēja, ka šo īpašumu apsekojuši kārtībnieki un būvvalde, īpašniekam uzdodot termiņu, līdz kuram vietu sakopt.
Vēl jo vairāk, oficiāli īpašums esot noformēts uz cilvēka bez ienākumiem, kamēr īstie īpašnieki, saprotams, sakopt savā īpašumā neko negrasās.
Jūnijā redakcijā saņēmām dzelzaviešu vēstuli ar pārmetumiem: „Cienījamie bijušie īpašnieki! Jūsu bijušais īpašums – Dzelzavas pagasta „Liepiņkalns" – atrodas pašā Dzelzavas centrā, blakus skaisti renovētajam kultūras namam un pretī autoostai. Kaunu rada jūsu atstātais būvgružu piemineklis; vērtīgāko no īpašuma pievācāt, tas jums noderēja, bet pārējo atstājāt nesakoptu, kas grezno centru jau trīs gadus. Īpašuma gružus noformējāt uz cita cilvēka vārda, kuram visa manta mugurā un bagātība vēderā. Kur jūsu cilvēcība un sirdsapziņa?"
Tā kā rakstītāji vēstuli bija adresējuši konkrētām personām, lūdzām viņu komentāru. – Esmu bijušais īpašnieks, to pārdevu lietuviešiem. Kas tālāk ar to ēku notika, vai viņi vēl citam kādam pārdeva, nevaru komentēt, jo man tur vairs nav nekādas saistības, – pauda viens no bijušajiem īpašniekiem.
Kurš ir šī īpašuma patiesais īpašnieks, noteikti jāskaidro kārtības sargiem. Tomēr to, ka situācija ar šo īpašumu ir apzināti saduļķota un īstie īpašnieki šobrīd cenšas norobežoties no jebkādas savas atbildības, apstiprināja arī Madonas novada pašvaldības kārtībnieks Gatis Kušķis: – Uz viena nabaga cilvēka ir uztaisīti papīri, bet īstie īpašnieki skaitās pavisam citi. Skaidrs, ka tas viens nabadziņš par saviem līdzekļiem neko sadarīt nevar. Sastādīt viņam kaut vai desmit protokolus ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tiesu izpildītāji ir uzlikuši arī liegumu, cik sapratu, īstie īpašnieki īpašumu atgūt atpakaļ nevar, tāpēc viss šobrīd ir apstājies. Bet tiks runāts arī ar īstajiem īpašniekiem; skaidrs, ka viņi taisās no visa vaļā, jo saprot, ka var tikt saukti pie atbildības.
Kārtībnieks atklāja, ka pirms nedēļas īpašums atkal apsekots un gūts apstiprinājums, ka nekas uz priekšu nav pavirzījies. – Esmu arī personīgi veicis pārrunas ar tagadējo īpašnieku. Viņš noplāta rokas, ka neko izdarīt nevar. Laikam būs jārunā ar pašvaldību, lai sakārto par saviem līdzekļiem un regresā to naudu atgūst, vēršoties pret viņu tiesā, bet, vai to pašvaldība darīs, nezinu, jo tie ir līdzekļi, – skaidru risinājumu situācijai neredzēja kārtībnieks.
Līdzīgu gadījumu jau zinām – nupat Jūrmalā nodegušo nelegālo atkritumu novākšanai īpašniekiem naudas neesot, tādēļ tam tika piešķirts finansējums no valsts līdzekļiem. Būvvaldes vadītājs Andris Rieba akcentēja šāda risinājuma komplicētību: – Ja Dzelzavas centrā esošo graustu novāktu pašvaldība, tā, visticamāk, būtu izgrūsta nauda, ko pašvaldībai atpakaļ dabūt būtu ļoti grūti. Šī situācija ir viens pret vienu kā Lazdonā. Stāv liels grausts, kas būtībā būtu jānojauc. Īpašniekam ir rakstīts, ar viņu ir runāts, bijuši domes lēmumi, bet viņam viss ir ieķīlāts. Ja viņš to neizdara un ir jādara pašvaldībai, tie ir ļoti lieli līdzekļi. Es dokumentāli redzu, kā to izdarīt, bet, ja iedziļinās un saprot, kādi tie būs līdzekļi… No kurienes tā naudiņa nāk? Tā ir mūsu pašu nodokļu maksātāju nauda, ko ieguldīs privātā īpašuma sakārtošanai un ko tajā pašā laikā varētu ieguldīt jaunā rotaļu laukumā, pašvaldības ceļos, kādā sporta būvē vai jebkur citur.
Jautāts, cik vidēji izmaksātu grausta nojaukšana un vietas savešana kārtībā, Andris Rieba atzina, ka tam būtu jāveic konkrēti aprēķini; par to pašvaldībā tad arī varētu lemt, vai tam var atvēlēt pašvaldības budžeta līdzekļus.
Kādēļ šāda situācija vispār izveidojusies, būvvaldes vadītājs arī paskaidroja: – Ja būvniecības procesiem ir termiņi, tad šādiem nojaukšanas darbiem, kā tas ir noformēts Dzelzavā un kas ir ar apliecinājumu kartēm vai paskaidrojuma rakstiem, termiņa īsti nav. Nojaukšanas darbi ir jārealizē divu gadu laikā, un šis periods īpašumam Dzelzavā jau ir pagājis. Pēc idejas, viņiem būtu jānāk ar jaunu apliecinājuma karti, un divus gadus varētu jaukt tālāk. Bet likumdevējs īsti nav arī pateicis, kas notiek, ja šādas apliecinājuma kartes divu gadu laikā nerealizē. Tāpat, zinot situāciju, ka teorētiskajam īpašniekam pat nevar uzlikt sodu, jo viņš vienkārši nebūs spējīgs to samaksāt, ir, kā ir.
Viens no bijušajiem īpašniekiem uzsvēra, ka savulaik Dzelzavas pagasta pārvaldē ticis piedāvāts ar savu tehniku atlikušos būvgružus nolīdzināt un tos kaut kur aprakt, ja vien pagasta pārvalde nodrošinātu šī darba izpildīšanai nepieciešamo degvielu.
Uz to Dzelzavas pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Jankovskis atbildēja: – Es nevaru tomēr uz savu galvu ieguldīt pašvaldības līdzekļus vietā, kas ir viņu bizness. Tad jau katrs var taisīt biznesu un radīt situāciju, ka pēc tam viņa atkritumi jāvāc pašvaldībai. Ir vajadzīgs deputātu lēmums, ka pašvaldība to izdara, un tad piestādīt īpašniekam rēķinu. Kārtībnieki un būvvalde jau ir bijuši; atgriezīšos no atvaļinājuma un šo jautājumu turpināsim risināt.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos Ivars Miķelsons, jautāts par pašvaldības nostāju graustu jautājumos, komentēja: – Protams, tā ir liela nauda. Īpašuma nojaukšanai arī ir vajadzīgs būvprojekts, izņemot atsevišķus gadījumus. Būvvalde kā profesionāļi to var izvērtēt, vai ēka bīstama un tā jānojauc, vai ir idejas un būvi var atjaunot.
Katrs gadījums ir jāskatās individuāli. Kur ēku var atjaunot, jāmeklē veidi, kā to izdarīt, jo nojaukšana jau ir pēdējais, ko ar būvi var izdarīt. Nekad nevajag arī darīt, ka ēku sataisa ēkas pēc. Jābūt risinājumam un jēgai. Nevar būt baznīca bez draudzes. Vispirms ir jābūt vīzijai, idejai, kas šajā ēkā būs, tad var celt.
Ja īpašums ir bīstams cilvēku dzīvībai un veselībai, saimnieks pats kādu apsvērumu pēc nevar nojaukt vai to nedara, tas pašvaldībai tas ir jāizdara. Mums tāds gadījums bija Bērzaunē, kur vienkārši bijām spiesti to izdarīt, zinot, ka cilvēks nemaksās. Bija visi attiecīgie būvvaldes akti un rīkojumi, ēka tika nojaukta, rēķins piestādīts. Cik zinu, līdz pat šim brīdim cilvēks nav samaksājis. Bet tas bija jāizdara. Cilvēka dzīvība ir numur viens. Pārējos gadījumos – izvērtējot situāciju. Katrs gadījums ir individuāls, ir jāredz konkrēts risinājums ar konkrētām izmaksām, tad var plānot budžeta līdzekļus, lai šo īpašumu sakārtotu.
11.07.2017.