Vakar ar redakciju sazinājās kāds Lazdonas iedzīvotājs, paužot satraukumu, ka Lazdonas ezerā mitinās 13 gulbji un pīle. Viņš vēlējās uzzināt, kas ar putniem notiks, salam pieaugot.
Laikraksts „Stars" pārliecinājās, ka ezerā, nelielā neaizsalušā ielokā, uzturas 11 pieauguši un divi jauni gulbji, kā arī viena pīle. Pagaidām putni izskatās tīri omulīgi un šķietami neizjūt cilvēku satraukumu par tuvojošos aukstumu.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības speciālists Ruslans Matrozis skaidroja: – Gulbji ir vieni no lielākajiem lidojošajiem putniem, kas daudz enerģijas patērē pārlidojot. Tāpēc Latvijā gulbji cenšas turēties labās barošanās vietās maksimāli ilgāk. Tātad, ja ūdenstilpe nav aizsalusi, ir ūdens, ūdenszāles, ir, ko ēst, gulbji tur uzturēsies. Kad tā vairs nebūs, gulbji pārlidos uz nākamo vietu, kur turpināt baroties. Līdz ar to tā ir normāla situācija. Latvijā gulbji ir spiesti nemitīgi pārlidot, jo pie mums ir tikai dažas vietas, kur pārlaist ziemu, kur ūdens neaizsalst. Piemēram, gredzenojot gulbjus, esam konstatējuši, ka tie pat janvārī mierīgi var aizlidot līdz Dānijai, kas ir aptuveni 800 kilometru attālumā. Normāli barojoties, šie putni tātad ir spējīgi pārlidot pat bargos apstākļos. Ja barā ir pieauguši gulbji, tātad tie jau kaut kur ir ziemojuši, un bars mācēs nokļūt līdz šai vietai, kolīdz izjutīs tādu nepieciešamību. Visticamāk arī pīle, ja piemetusies šim baram, lidos gulbjiem līdzi.
Speciālists arī piebilda, ka vislielākais ienaidnieks gulbjiem ir sals, taču tā tuvošanos putni sajūt pat ātrāk nekā cilvēki un attiecīgi reaģē. Savukārt, ja putni būs palikuši aizsalušā ezerā, tos apdraudēs lapsas. – Bet
šajā situācijā glābt neko nevajag, putni paši, visticamāk, aizlidos uz nākamo piemēroto ūdenstilpi.
Autore: LAURA KOVTUNA
OĻĢERTA SKUJAS foto