31. martā uz „Stara" redakciju piezvanīja Lubānas novada iedzīvotājs Mārtiņš Puška un atzina, ka gan pats, gan sieva un ģimene ir ļoti satraukti, jo bāriņtiesa, iespējams, liegs viņiem bērnu aprūpes tiesības.
– Mēs, deviņi cilvēki, dzīvojam vienistabas dzīvoklī. Pašvaldība piešķīra divistabu dzīvokli, taču tas bija tādā stāvoklī, ka dzīvot tur nebija iespējams. Nebija nedz grīdas, nedz durvju. Vairākkārt rakstījām iesniegumus, lai pašvaldība veic dzīvokļa remontu. Pašiem šādu līdzekļu nebija, jo esam mazturīgo statusā. Gan tas dzīvoklis, kurā dzīvojam, gan piešķirtais pieder pašvaldībai. Pērn sievai iedeva darbu un dzīvokli nedaudz sāka remontēt, teica, ka līdz jaunajam gadam saremontēšot tā, lai vismaz vienā istabā varētu dzīvot. Ielika grīdu no veciem dēļiem, salika logus un ievilka elektrību, bet ar to viss beidzās. Tālāk viss pašiem par saviem līdzekļiem jātaisa. Taču vienlaikus ar mums par šo dzīvokli nav noslēgts īres līgums. Pirms mēneša sociālais darbinieks mums pateica, lai mēneša laikā vismaz vienu istabu izremontējam tā, lai tajā varētu dzīvot, ja ne, sūdzēs bāriņtiesā, lai atņemtu bērnu aprūpes tiesības, jo šobrīd bērni dzīvo antisanitāros apstākļos. Piekrītu, ka deviņiem cilvēkiem dzīvot vienistabas dzīvoklī nav normāla situācija, taču arī naudas, par ko izremontēt dzīvokli, mums nav. Šodien ir tā diena, kad man jābrauc uz bāriņtiesu. Sieva ir stresā, arī pašam nāk virsū izmisums, jo nezinu, kā rīkoties un pie kā griezties pēc palīdzības. Manuprāt, nav normāli, ka mums ir jāremontē pašvaldības dzīvoklis no līdzekļiem, kuru mums nav. Pašvaldībai būtu jānodrošina iedzīvotājiem, jo īpaši bērniem, normāli dzīves apstākļi. Mēs neprasām nekādu eiroremontu, bet tādus apstākļus, kuros varētu dzīvot. Pašvaldība pati ir atzinusi mazturīgā statusu, kur gan lai mēs ņemam līdzekļus remontam? Protams, iespēju robežās mēs kaut ko varam izdarīt, taču dzīvoklis ir tik sliktā stāvoklī, ka tur ir jāveic kapitālais, nevis kosmētiskais remonts, jo sienas jau ir saplaisājušas, – par situāciju, kādā nonākusi viņa ģimene, pastāstīja Mārtiņš Puška.
Lubānas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks atzina, ka ar šīs ģimenes situāciju viņš jau vairāku gadu garumā ir saskāries, taču vienlaikus uzsvēra, ka pašvaldība, par spīti ierobežotajām iespējām, tai ir daudz palīdzējusi. Gan piešķīrusi dzīvokli, gan daļēji to izremontējusi, īrniekiem vajadzējis vien uzstādīt krāsniņu, ko tie arī esot apņēmušies paveikt. Diemžēl, tas nav ticis izdarīts, un šobrīd izskatās, ka pašvaldība dzīvokli velti remontējusi.
Lubānas bāriņtiesas priekšsēdētāja Dace Kļaviņa sacīja, ka liela daļa vainas šajā situācijā ir jāuzņemas arī pašiem vecākiem, kas nav centušies nodrošināt saviem bērniem piemērotus dzīves apstākļus: – Apstākļi pašreizējā dzīvesveidā tiešām ir antisanitāri, tādēļ arī vakar ģimeni uzaicinājām uz sēdi. Taču tajā netika lemts par bērnu aprūpes tiesību atņemšanu, vairāk izskatījām jautājumu, kādēļ nekas netiek darīts, ja pašvaldība jau pagājušā gada septembrī ir piešķīrusi dzīvojamo platību ar trim telpām blakus esošajam dzīvoklim. Piekritīsit, ka pusgada laikā dažus darbus dzīvoklī ģimene jau varēja padarīt. Tā vietā, piemēram, decembrī tika pateikts, ka pašvaldība nav ieskrūvējusi spuldzīti, tādēļ nekas nenotiek. Neuzskatu, ka šajā situācijā ir korekti visu vainu velt uz pašvaldības pleciem, jo arī pašiem bērnu vecākiem ir jāuzņemas atbildība.
Pamatojums, kādēļ nekas līdz šim nav darīts, lielākoties bija saistīts ar auksto laiku, kā arī to, ka vīram bija slimības lapa, un līdzekļu trūkumu. Pēc sēdes gan vecāki atzina, ka notikušajā ir arī daļa pašu atbildības, un viņi apņēmās vasaras mēnešos uzsākt aktīvāku darbību pašvaldības piešķirtajās telpās, lai līdz jūlijam vienā no tām varētu dzīvot vismaz bērni.
Jautājums par bērnu aprūpes tiesību atņemšanu joprojām ir aktuāls, jo, ja vecāki neko nedarīs un dzīvos kā līdz šim, visā vainojot pašvaldību, tad šādu scenāriju nevar izslēgt.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS