Kāda sieviete, sazinoties ar laikrakstu „Stars", vēlējās izteikt viedokli par 13. martā „Starā" publicētajā rakstā „Kāpēc izziņu neizsniedz uzreiz?" aktualizēto jautājumu par ģimenes ārstu pieejamību. Viņa uzsvēra, ka problēmas ar to novērojamas ne tikai tajos gadījumos, kad iestājusies pacienta nāve.
– Manuprāt, mirušās sievietes tuviniekiem ir lielāka taisnība, un ticu, ka viņiem neizdevās sazināties ar ģimenes ārstu, kam jākonstatē miršanas fakts un par to jāizsniedz izziņa. Tā diemžēl ir tikpat kā visur ārpus lielajām pilsētām, ka, visbiežāk, ģimenes ārstam tikai dažas stundas ilgst pieņemšanas laiks, bet pēc tam ārsts vairs nav sasniedzams. Pacienti taču nevar paredzēt, kad viņi vai tuvinieki saslims vai – pat vēl bēdīgāk – nomirs. Savukārt ārstam gan būtu jāparedz, kad viņam beigsies dokumenti, kā konkrētajā gadījumā. Man arī šķiet, ka cilvēki laukos būtu vairāk jāinformē par viņu tiesībām, to, kā pareizāk šādos un līdzīgos gadījumos rīkoties, – zvanītāja pauda savu viedokli.
Izziņas izsniegšanas laiks
Jāatgādina, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 43. punkts paredz: „Ģimenes ārsta pienākums ir: 43.1. konstatēt pie viņa reģistrētā vai viņa aprūpē esoša, vai viņa darbības pamatteritorijā mājas apstākļos miruša pacienta nāves faktu, kā arī, ja ģimenes ārstam ir zināms nāves cēlonis, izsniegt normatīvajos aktos par medicīniskās dokumentācijas lietvedības kārtību noteiktos dokumentus (..)." Likumā nav norādīts, cik ilgā laikā ģimenes ārstam šī izziņa ir jāizsniedz. Savukārt „Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums" 38. pantā paredz: „Par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu iestādei ne vēlāk kā sešu darbdienu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts."
Jāsecina, ka likumā noteiktajā kārtībā izziņu par nāves iestāšanos ģimenes ārsts tuviniekiem izdod, pirms aizritējušas šīs sešas darbdienas.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 20.03.2013.
Autore: LAURA VOITIŅA